Kazahstānas prezidenta vēlēšanās izmantots jauns krāpšanas veids - dzēšama tinte
Svētdien Kazahstānā notikušajās prezidenta vēlēšanās konstatēta krāpšana. Tajā izmantots jauns krāpšanas veids - dzēšama tinte. Ar uguns palīdzību no biļeteniem var atbrīvoties no pildspalvas atstātajām tintes pēdām. Ziņo, ka Centrālā vēlēšanu komisija ar šādām pildspalvām nodrošinājušas vēlēšanu iecirkņus.
Vēlēšanu dienā abās lielākajās valsts pilsētās Nursultanā un Almati notika opozīcijas atbalstītāju demonstrācijas, kuru laikā policija aizturēja aptuveni 500 protestētājus.
Savukārt pirmdien Almati aizturēti vairāk nekā 30 cilvēki, kas protestēja pret svētdien notikušo valsts prezidenta vēlēšanu rezultātiem un to ietekmēšanu.
Aizturētie bija sarīkojuši nesankcionētu protesta akciju vienā no pilsētas laukumiem.
Kazahstānā svētdien notikušās prezidenta vēlēšanas aizēnojuši "acīmredzami pamatbrīvību pārkāpumi", secinājusi Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO).
Balsu "skaitīšanā konstatētas nozīmīgas procedūras kļūdas", norādīja 300 novērotāju lielās EDSO misijas vadītājs Georgs Cereceli.
Viņš uzsvēra, ka spēka pielietošana pret protestētājiem ir "dziļi satraucoša".
Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publiskotās informācijas, Kazahstānā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Kasims Žomarts Tokajevs.
Tālāk seko parlamenta apakšpalātas Mažlisa deputāte no pseidoopozīcijas partijas "Ak žol" Danija Jespajeva ar 5,2% balsu, Nacionālā lauksaimniecības zinātnes un izglītības centra priekšsēdētājs Toleutajs Rahimbekovs ar 3,2% balsu, Rietumkazahstānas apgabala arodbiedrību apvienības priekšsēdētājs Amangeldi Taspihovs ar 2,7% balsu, Komunistiskās tautas partijas centrālās komitejas sekretārs Žambils Ahmetbekovs ar 1,82% balsu un Nacionālo zirgu sporta veidu federācijas viceprezidents Sadibeks Tugels ar 0,92% balsu.
Vēlēšanās piedalījušies 77,4% balsstiesīgo pilsoņu, liecina CVK sniegtie dati.
Kazahstānas Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka vēlēšanu dienā policija galvaspilsētā Nursultanā un valsts lielākajā pilsētā Almati aizturējusi aptuveni 500 opozīcijas protestētāju.
Pēc Rietumvalstu novērotāju vērtējuma, Kazahstānā vēl nav bijušas vēlēšanas, kas uzskatāmas par brīvām un godīgām.
Tokajevs par prezidentu kļuva martā, kad no amata atkāpās pirmais un ilggadējais valsts vadītājs Nursultans Nazarbajevs, un tiek uzskatīts par Nazarbajeva izraudzītu pēcteci. Lai leģitimizētu Tokajeva atrašanos prezidenta amatā, tika rīkotas ārkārtas vēlēšanas.
Nazarbajevs, kurš 1989.gadā kļuva par Kazahstānas Komunistiskās partijas pirmo sekretāru, bija prezidents visus neatkarības gadus, līdz šogad 20.martā negaidīti atkāpās no amata un par prezidentu kļuva Tokajevs, kurš līdz tam bija parlamenta augšpalātas Senāta priekšsēdētājs. Tokajevs, kurš beidzis Maskavas Starptautisko attiecību institūtu, bijis arī ANO ģenerālsekretāra vietnieks, premjerministrs un ārlietu ministrs.
Tomēr galvenais noteicējs valstī joprojām ir 78 gadus vecais Nazarbajevs, kurš palicis Valsts drošības padomes vadītāja, Konstitucionālās padomes locekļa un valdošās partijas "Nur Otan" vadītāja amatos. 2010.gadā parlaments viņam piešķīra titulu "nācijas līderis". Tokajevs ir atzinis, ka svarīgākajos jautājumos konsultējas ar Nazarbajevu.
