ANO brīdina: nesaudzīga saimniekošana draud ar izmiršanu
Nesaudzīgā dzīšanās pēc ekonomiskās izaugsmes rada līdz šim nepieredzētus izmiršanas draudus, kas var skart miljonu sugu visā pasaulē un grauj dabas vidi, no kuras dzīvotspējas atkarīga mūsu ekonomika, dzīves kvalitāte, pārtikas nodrošinājums un veselība, atzīts starptautiskā ekspertu ziņojumā.
Vienīgi plaša un kardināla pasaules ekonomiskās un finansiālās sistēmas pārveide var paglābt no sabrukuma ekosistēmas, kas ir vitāli svarīgas cilvēku nākotnei, norādīts politikas veidotājiem adresētajā Starpvaldību bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu zinātnes – politikas platformas ekspertu izstrādātajā dokumentā, kas Parīzē apspriests ar 130 valstu valdību pārstāvjiem.
Pusmiljonam sugu nav kur dzīvot
Mežu, okeānu, augsnes un gaisa negausīga izmantošana un piesārņošana rada vismaz tikpat lielu apdraudējumu kā klimata izmaiņas, brīdina Parīzes apspriedes vadītājs Roberts Votsons.
Sugu izzušana norisinās simtiem reižu straujāk, nekā tas noticis pēdējos desmit miljonos gadu, un daudzām izmiršana draud jau tuvākajos gadu desmitos, uzsvērts ziņojumā, kas ir pirmais šāda mēroga ekoloģiskās situācijas izvērtējums 15 gadu laikā.
Aptuveni pusmiljonam dzīvnieku un augu sugu šobrīd trūkst pienācīgas dzīves vides, kas nodrošinātu izdzīvošanu ilgākā perspektīvā.
Nopietnas degradācijas pazīmes cilvēku darbības dēļ novērojamas 75% sauszemes, 40% okeānu un 50% upju, norādīts ziņojumā.
Krasi pieaug patēriņš
Pieaugot iedzīvotāju skaitam, strauji palielinās patēriņš. Lauksaimniecības ražošana kopš 1970. gada pieaugusi par 300%, šobrīd tai tiek izmantota trešā daļa sauszemes un 70% saldūdens krājumu, turklāt jaunas lauksaimniecības zemes tiek iegūtas, izcērtot mežus.
90% no zivju krājumiem cieš no pārzvejas vai sarukuši līdz līmenim, kad apdraudēta to ilgtspēja. Eksperti lēš, ka trešā daļa no kopējiem zvejošanas apjomiem norisinās nelegāli vai par to vispār nav informācijas.
Kopējais dabas resursu apjoms, ko cilvēce iegūst viena gada laikā, sasniedz aptuveni 60 miljardus tonnu un dažos desmitos gadu audzis par 80 procentiem.
Ik gadu iepludinām upēs un okeānos līdz pat 400 miljoniem tonnu smago metālu, toksisku dūņu un citu atkritumu. Pasaulē darbojas aptuveni 17 000 šahtu un raktuvju un vismaz 6500 naftas un gāzes ieguves vietu, ko palīdz uzturēt subsīdijas fosilā kurināmā ieguvei 345 miljardu dolāru apmērā.
Desmitreiz vairāk plastmasas
Kopš 1990. gada desmit reizes pieaudzis plastmasas ražošanas apjoms, pēdējo 13 gadu laikā divkāršojusies mākslīgā mēslojuma lietošana, kas piesārņo ekosistēmas un pazemina augsnes spēju absorbēt ogļskābo gāzi.
Eiropā un Ziemeļamerikā gaļas, cukura un tauku patēriņš vairākkārt pārsniedz optimālo veselībai vēlamo līmeni, kamēr 40% cilvēces nav pieejams pat tīrs dzeramais ūdens un 11% cieš no pārtikas trūkuma.
Kā norāda ziņojuma autori, kaitējums, ko nodarām dabai, vienmēr galu galā pavēršas pret mums pašiem. Vairāk nekā divi miljardi cilvēku joprojām ir atkarīgi no malkas kā galvenā energoresursa, un līdz pat pusei no visiem medikamentiem joprojām tiek iegūti no augu un dzīvnieku valsts.
Turklāt okeāni un meži absorbē vairāk nekā pusi mūsu radīto gāzu izmešu, kuru apjoms kopš 1980. gada divkāršojies, veicinot globālās temperatūras kāpumu par 0,7 grādiem.
