Poļu deputāts: Vācija reparācijās Polijai varētu būt parādā 850 miljardus dolāru
Reparācijās par Otrā pasaules kara laikā nodarītajiem zaudējumiem Vācijas varētu būt parādā Polijai vairāk nekā 850 miljardus dolāru, atzinis Polijas parlamenta deputāts Arkadjušs Mularčiks, kurš vada parlamentāro reparāciju komisiju.
Otrā pasaules kara laikā gāja bojā aptuveni seši miljoni Polijas pilsoņu, tostarp trīs miljoni Polijas ebreju, bet tās galvaspilsēta Varšava pēc 1944.gada sacelšanās faktiski tika nolīdzināta līdz ar zemi.
Vācija, kas tagad kļuvusi par Polijas lielāko tirdzniecības partneri, uzskata, ka visi finansiālie jautājumi, kuri varētu izrietēt no Otrā pasaules kara sekām, jau ir nokārtoti.
Kad 2015.gadā Polijā pie varas nāca konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), Varšava tomēr atsākusi runas par iespējamo reparāciju pieprasīšanu.
Lai gan Polija pagaidām nav nākusi klajā ar oficiālu prasību izmaksāt reparācijas, tās kareivīgais tonis pret Vāciju jau saasinājis abu valstu attiecības.
"Polija zaudēja ne tikai miljoniem savu pilsoņu, bet tā tika arī sagrauta neierasti brutālā veidā," sarunā ar aģentūru "Reuters" norādīja Mularčiks, piebilstot, ka daudzi nacistu upuri joprojām ir dzīvi un izjūt dziļu netaisnību.
Viņš piebilda, ka reparāciju apjoms varētu desmitkārt pārsniegt tos 100 miljardus eiro, ko Polija saņēmusi no Eiropas Savienības (ES) fondiem, kopš tā 2004.gadā pievienojās blokam.
Vācija veic vislielākās iemaksas ES budžetā, un daudzi vācieši uzskata, ka tās dāsni kompensē ciešanas, ko savulaik okupētajām valstīm nodarījis nacistiskais režīms.
Turklāt Berlīne joprojām uzskata, ka reparāciju jautājums ir atrisināts, jo Polija 1953.gada augustā pieņēmusi "tiesiski saistošu lēmumu atteikties no turpmāku reparāciju prasībām".
Taču Polija norādījusi, ka 1953.gada lēmums, pirmkārt, attiecies vienīgi uz toreizējo komunistisko Austrumvāciju jeb tā dēvēto Vācijas Demokrātisko Republiku (VDR) un, otrkārt, šādu lēmumu pieņēmusi neleģitīmā toreizējā komunistu marionešu valdība PSRS spiediena rezultātā.
Mularčiks pauda cerību, ka viņa vadītā komiteja savu ziņojumu reparāciju jautājumā pabeigs līdz 1.septembrim, kad tiks pieminēta 80.gadskārta kopš Otrā pasaules kara sākuma.
Viņš piebilda, ka Vācija spēlē "diplomātiskās spēles", cenšoties paslaucīt reparāciju jautājumu zem paklāja, kamēr tas izzudīs no ļaužu atmiņas.
Kā ziņots, arī Grieķijas parlaments pagājušajā nedēļā ar lielu balsu vairākumu pilnvaroja premjerministru Aleksi Cipru pieprasīt reparācijas no Vācijas par Otrajā pasaules karā nodarītajiem zaudējumiem.
