Austrijas izlūkdienestu uzskata par neuzticamu
Lielbritānijas un Nīderlandes specdienesti pārtraukuši dalīties operatīvajā informācijā ar Austrijas kolēģiem.
Proti, ir bažas, ka no Federālā terorisma apkarošanas un konstitūcijas aizsardzības biroja (BVT) slepenā informācija var nonākt Krievijā, vēsta laikraksts "Der Standard".
Avīzes rīcībā ir informācija, ka BVT direktors Peters Gridlings, uzstājoties kādā tiesā liecinieka statusā, apstiprinājis, ka viņa vadītā iestāde vairs nepiedalās Bernes kluba darba sanāksmēs. Tā ir Eiropas valstu izlūkdienestu neformāla tikšanās, kurā tie dalās ar savstarpēji interesējošu informāciju.
Netiešs pierādījums Austrijas izlūkdienesta izolācijai ir fakts, ka BVT nezināja par Jaunzēlandes mošejās slaktiņu sarīkojušā Austrālijas pilsoņa viesošanos vairākās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Austrijā.
Dažas stundas pēc tam, kad BVT paziņoja, ka tam nav pierādījumu par to, ka masu slepkava jebkad bijis Austrijā, vietējos medijos parādījās viņa fotogrāfijas no šā ceļojuma. Piemēram, Vācijas pretizlūkošanas dienestam šāda informācija bija, bet tas nav steidzies dalīties ar austriešu kolēģiem.
Pilnībā informācijas apmaiņu ar BVT apturējusi Lielbritānija un Nīderlande, kuras ir visvairāk nobažījušās par Krievijas specdienestu aktivitāti Eiropā. Iemesls tam ir labējās populistiskās Brīvības partijas atrašanās Austrijas valdībā. Tā uztur īpašas attiecības ar Kremli un 2016. gadā, kad vēl neietilpa valdošajā koalīcijā, parakstīja sadarbības līgumu ar Putina partiju "Vienotā Krievija".
