33 gadi pēc Černobiļas traģēdijas. Unikāli un vēsturiski kadri - Černobiļa toreiz un tagad

26.aprīlī pirms 33 gadiem plkst.1.23 naktī pēc neveiksmīgiem eksperimentiem eksplodēja Černobiļas atomelektrostacijas ceturtais reaktors, izraisot pasaulē lielāko civilo kodolkatastrofu. Mēģinot novērst avārijas sekas un apslēpt notikušo, padomju amatpersonas uz avārijas vietu nosūtīja aptuveni 600 000 nepietiekami aizsargātu glābšanas dienestu un tiesībsargājošo institūciju darbinieku un karavīru, no kuriem daudzi pēc spēcīgā apstarojuma izdzīvoja tikai dažas nedēļas, mirstot mokošā un ilgā nāvē. 

Radioaktīvais piesārņojums ar nokrišņiem izplatījās pār lielām teritorijām Eiropā, īpaši skarot pašu Ukrainu, kā arī Baltkrieviju un tuvējos Krievijas rajonus. 

Pēc Pasaules Veselības organizācijas aprēķiniem, katastrofas rezultātā priekšlaikus mira 170 000 cilvēku.

Tūdaļ pēc notikušā no vairākām PSRS bloka valstīm - galvenokārt Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas - mobilizēja 800 tūkstošus cilvēku glābšanas darbu veikšanai. Turp devās arī 6000 latvieši, tostarp bijušais prezidents Valdis Zatlers. Seku likvidētāji bija vīri spēka gados. 

Tagad vairāk nekā 900 no viņiem jau ir miruši - tieši tie, kuriem nācās uzkāpt uz avarējušā energobloka jumta. Dzīvi palikušie mūsējie ir cilvēki, kuriem saskare ar radiāciju nebija tik intensīva. Taču izvēles braukt vai nebraukt nebija, jo mobilizēja galvenokārt tos, kas tobrīd bija dienestā. Vējš un nokrišņi radioaktīvo piesārņojumu aiznesa viscaur Eiropai, 60% teritorijas tika konstatēts paaugstināts piesārņojums. Tomēr visvairāk cieta pašas Ukrainas iedzīvotāji.  

Daudziem tūkstošiem sākās veselības problēmas. Turpmākajos gados būtiski pieauga saslimstība ar vairogdziedzera vēzi, dzima bērni ar dažādām ķermeņa anomālijām. Gadu gaitā radiācija mazinājās, un atomreaktora reģions nav pārāk apdzīvots, bet pati Pripeta - atomreaktora strādnieku pilsētiņa - izmirusi pilnībā. 

Tomēr Černobiļā joprojām dzīvo cilvēki, lielākā daļa no tiem ir reaktoru apkalpojošie darbinieki, robežsargi, kārtības uzraugi. Viņi tur tur mīt "uz maiņām" - nedēļu strādā, bet tad dodas prom, lai atkal atgrieztos dežūrā. Reaktora apkārtne gan pavisam ieaugusi aizmirstībā, un Kijevas aktuāli darāmo lietu plānos neietilpst rūpes par reģiona atdzīvināšanu, - valsts austrumus plosa separātisti.