Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija turpina stiprināt sadarbību enerģētiskās drošības jomā
Pirmdien, 16. jūnijā, Eiropas Savienības Enerģētikas ministru padomes sanāksmes ietvaros Luksemburgā, Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis kopā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas kolēģiem parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzībā un noturībā, informē Klimata un enerģētikas ministrija.
Memoranda mērķis ir stiprināt reģionālo sadarbību un veidot efektīvāku koordināciju starp valstīm, lai aizsargātu stratēģiski nozīmīgu enerģētikas infrastruktūru gan sauszemē, gan jūrā. Tas ietver arī jautājumus par aizsardzību pret kiberdraudiem, fiziskas sabotāžas riskiem un citām ārkārtas situācijām. Valstis apņemas regulāri dalīties ar jaunāko informāciju un veidot efektīvus kopīgus risinājumus infrastruktūras aizsardzībai.
“Memoranda noslēgšana ir turpinājums Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropas tīklu, kas apliecina reģiona valstu spēju vienoti reaģēt uz drošības izaicinājumiem. Kopīgais memorands parāda, ka esam vienoti, reaģējot uz ārējiem izaicinājumiem, kā arī apņemamies kopīgi stiprināt enerģētisko drošību, aizsargāt un padarīt noturīgāku mūsu infrastruktūru,” skaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments – CEF (Connecting Europe Facility) līdz šim ir sniedzis būtisku ieguldījumu mūsu reģiona enerģētikas infrastruktūras attīstībā. Latvija augstu vērtē šo atbalstu un uzskata, ka šī finanšu instrumenta turpmāka prioritizēšana arī nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēmā ir būtiska, lai nodrošinātu ilgtermiņa drošību, noturību un savienojamību reģionā
Memorandā izklāstītas galvenās sadarbības jomas nākamajai desmitgadei, un tas būs pamats kopīgām aktivitātēm attiecībā uz enerģētikas drošuma un stabilitātes stiprināšanu. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi CEF finansējuma piesaistē infrastruktūras stiprināšanai, memoranda ietvaros paredzēts dalīties ar labās prakses piemēru, kas sākotnēji tiks īstenots Baltijas reģionā un nākotnē varētu kalpot kā paraugs līdzīgu drošības pasākumu ieviešanai visā Eiropas Savienībā.
