Ukrainā notiek prezidenta vēlēšanu otrā kārta

Socioloģisko pētījumu kompānijas "Rating" veiktā aptauja rāda, ka Zelenskis varētu iegūt 73% balsu, bet Porošenko - 27% balsu.

Pēc nobalsošanas iecirknī Kijevā Porošenko žurnālistiem norādīja, ka Ukrainā ir nodrošināta iespēja pilsoņiem brīvi paust savu gribu, un tā ir viena no eiropeiskas valsts pazīmēm.

"Es lepojos ar to, kā šogad ir organizētas vēlēšanas. Mums ir pilsoņu gribas brīva izpausme. Mums ir aizsargāta demokrātijas tradīcija. Tieši tas raksturo Ukrainu kā demokrātisku valsti," sacīja Porošenko.

Pašreizējais Ukrainas prezidents uzsvēra, ka šajās vēlēšanās jāpaveic viss iespējamais, lai turpinātos valsts Eiropas un eiroatlantiskā integrācija.

"Esmu stingri pārliecināts, ka šo vēlēšanu laikā mums jāizdara viss iespējamais, lai mūsu Eiropas [integrācijas] progress un galvenais - eiroatlantiskā integrācija - ne tikai netiktu apturētas - mēs to  ne tikai nevienam neļausim, un lai mēs pat nepalēninātu savu Eiropas un eiroatlantisko reformu ceļu," teica Porošenko.

Viņš sacīja, ka ir svarīgi, lai balsošanas laikā Ukrainas pilsoņus vadītu saprāts, "jo nav smieklīgi".

"Bet no sākuma var būt nedaudz smieklīgi. Bet lai pēc tam nebūtu sāpīgi," teica Porošenko.

"Nav svarīgs tā uzvārds, kurš tiks ievēlēts, ārkārtīgi svarīgi ir stratēģija un ceļš, kuru nācija un valsts turpinās. Un ir ļoti svarīgi nepazaudēt valsti! Šodienas izvēle nekādā ziņā nav mazāk svarīga kā tā, kuru mēs izdarījām 2014.gadā," piebilda pašreizējais Ukrainas prezidents.

Savukārt Zelenskis, kurš arī balsoja Kijevā, pēc nobalsošanas žurnālistiem teica: "Šodien noteikti būs ukraiņu uzvara, Ukrainas uzvara. Mēs esam apvienojuši Ukrainu!"

"Viss būs labi. Paveiksim to kopā!" viņš piebilda.

Vēlēšanu pirmajā kārtā pirms trim nedēļām, kurā bija 39 kandidāti, Zelenskis saņēma 30% balsu, bet Porošenko - 16% balsu. Vēlētāju aktivitāte pirmajā kārtā bija 62,9%.

Šīs ir pirmās prezidenta vēlēšanas pēc dramatiskajiem notikumiem, kas Ukrainu satricināja pirms pieciem gadiem. 2014.gada februārī tā dēvētās Maidana revolūcijas rezultātā tika gāzts promaskaviskais prezidents Viktors Janukovičs, kas bēgot bija spiests meklēt patvērumu Krievijā. Tam sekoja Maskavas organizētā Krimas okupācija un aneksija, bet nedaudz vēlāk - arī bruņotais iebrukums Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalos.

2014.gada maijā sarīkotajās ārkārtas prezidenta vēlēšanās uzvarēja bagātākais ukraiņu "oligarhs" un šokolādes rūpnieks Petro Porošenko. Ukrainai neierastā kārtā viņš spēja uzvaru izcīnīt jau pirmajā vēlēšanu kārtā, iegūstot gandrīz 55% balsu.

Taču tagad par favorītu kļuvis  Zelenskis, kas līdz šim valsts galvas lomu spēlējis populārajā televīzijas seriālā "Tautas kalps".

Īpaši populārs 41 gadu vecais Zelenskis  ir gados jauno vēlētāju vidū, kas viņā saskata svaigu seju, cerot, ka jaunpienācējs spēs atrisināt Ukrainas neskaitāmās problēmas, no kurām dažas Porošenko laikā kļuvušas vēl smagākas.

Tikmēr 53 gadus vecais Porošenko daudzos raisījis vilšanos, un viņa pozīcijas iedragājis arī nesenais korupcijas skandāls, kas skāris valsts bruņojuma ražošanas nozari.

Pat Porošenko panākumi ārpolitikā, tostarp bezvīzu režīms ar Eiropas Savienību (ES), nav spējis mazināt vēlētāju neapmierinātību, kuru papildus vairojusi inflācija un valdošajās aprindās izplatītais nepotisms.

Tomēr Zelenska  programmu galvenokārt veido neskaidri populistiski solījumi. Viņš sola plašāk izmantot tiešo demokrātiju, ļaujot pilsoņiem savu gribu paust referendumos. Zelenskis vaino līdzšinējo varu korupcijā, zemajās algās un pensijās, kā arī pieaugošajā darbaspēka aizplūšanā.

Turklāt kritiķi  Zelenski uzskata par ietekmīgā oligarha Ihora Kolomoiska marioneti, lai gan Zelenskis noliedz, ka atrastos Kolomoiska ietekmē.

Balsstiesības ir 34 miljoniem Ukrainas pilsoņu.

Prezidenta amata termiņš ir pieci gadi.