Lietuvas ārlietu ministrs pēc Kaljulaidas tikšanās ar Putinu aicina Igauniju koordinēt rīcību
Pēc šonedēļ notikušās Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs aicinājis Igauniju saskaņot rīcību un uzmanīgi izturēties pret dialogu ar Maskavu.
"Parasti mēs to koordinējam un rīkojamies kopā, tas vienmēr ir efektīvāk. (..) Jo vienmēr būs mēģinājumi mūs sašķelt un pārbaudīt Eiropas valstu vai Baltijas valstu vienotību," ziņu aģentūrai BNS sacīja Linkevičs.
Viņš teica, ka pirms Kaljulaidas vizītes Maskavā Tallina nav sniegusi informāciju, kādus jautājumus plānots apspriest.
Taču Linkevičs pauda cerību, ka Igaunija sniegs vairāk informācijas pēc tikšanās.
Lietuvas ārlietu ministrs sacīja, ka nevēloties vērtēt citu valstu amatpersonu vizītes. taču piebilda, ka "Krievijai ir aktuāli demonstrēt, ka nav izolācijas, iespējams, radīt parastas sadarbības iespaidu, ko veicina tādas vizītes".
Kersti Kaljulaida Kremlī tiekas ar Vladimiru Putinu
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ieradās darba vizītē Maskavā, lai atklātu renovēto vēstniecības ēku Krievijas galvaspilsētā. Pēcāk viņa Kremlī tikās ar ...
"Dialogam nav jākļūst par savdabīgu dūmu aizsegu tam, ka nav izmaiņu, bet tiek vienīgi radīts iespaids par parastu sadarbību," sacīja Lietuvas ārlietu ministrs.
"Visam ir jēga gadījumā, ja ir kādi taustāmi rezultāti, kurus mēs ļoti gaidām un uz kādiem ceram," piebilda Linkevičs.
Viņš norādīja, ka parasti pēc tam, kad bijušas tikšanās ar Rietumvalstu pārstāvjiem, nemainās "ne tikai [Krievijas] retorka, bet arī rīcība".
"Krievija taču nenožēlo, ka 2008.gadā anektēja 20% Gruzijas teritorijas vai arī 2014.gadā (..) anektēja Krimu," teica Lietuvas ārlietu ministrs.
"Viens no Krievijas mērķiem ir radīt (..) tā dēvēto jauno normālo stāvokli, ka viss, kas noticis, ir fakts (..), un soļosim tālāk, sadarbosimies," sacīja Linkevičs.
"Šis jaunās normālās situācijas leģitimizācija pēc tam, kad bijusi no starptautisko tiesību viedokļa nelikumīga rīcība, ir viens no [Krievijas] mērķiem. Protams, iespaids par dialogu un sadarbību nostiprina pozīciju, ka viss notiek, kā tam jānotiek, parastā gultnē," norādīja ministrs.
"Un uz to jāskatās uzmanīgi," viņš brīdināja.
Jau ziņots, ka Igaunijas prezidente ceturtdien, 18.aprīlī, apmeklēja Maskavu darba vizītē saistībā ar renovētās Igaunijas vēstniecības ēkas atklāšanu, un vizītes gaitā viņai bija tikšanās ar Putinu.
Kaljulaida pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu pauda vēlmi uzaicināt viņu apmeklēt Igauniju, kad nākamgad Tartu notiks kārtējais Pasaules somugru tautu kongress.
"Tikšanās bija ļoti laba. Mēs daudz runājām par sarežģītiem tematiem un īpaši grūtos brīžos izrādījām savstarpēju cieņu," viņa piebilda.
Kā pastāstīja Kaljulaida, tikšanās laikā apspriesti jautājumi, kas skar Ukrainu un Gruziju, un viņa šai ziņā ievērojusi Eiropas Savienības nostāju.
Savukārt Putins paziņoja, ka Krievijai un Igaunijai objektīvi ir kopīgas intereses Baltijas jūras reģionā. Viņš arī izteicās, ka kontaktu trūkums starp kaimiņvalstīm uzskatāms par "neveselīgu situāciju".
