Kopš 8.marta Donbasā krituši vēl divpadsmit ukraiņu karavīri

"Mēneša laikā pēc pēdējo ugunspārtraukšanas saistību stāšanās spēkā 8.martā Krievijas bruņotie grupējumu veikuši 239 apšaudes no dažāda veida ieročiem, tostarp 144 - no Minskas [vienošanās] aizliegtajiem ieročiem. Viņi uz ukraiņu karavīru pozīcijām un dzīvojamiem rajoniem raidījuši 1010 mīnmetēja un 53 artilērijas šāviņus. Uzbrukumu rezultātā gājuši bojā 12 ukraiņu karavīri un 44 guvuši ievainojumus," Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Pastāvīgās padomes sēdē pavēstīja Prokopčuks.

Viņš norādīja, ka Krievijas bruņotie formējumi turpina izvērst savas pozīcijas, pārkāpjot vienošanos par kontaktlīniju Donbasā un atsakās apspriest Ukrainas piedāvātos pasākumus, lai tiktu nodrošināta noturīga un visaptveroša ugunspārtraukšana.

"Tuvojoties Lieldienu svētkiem, mēs aicinām Krievijas pusi pildīt savus pienākumus kā konflikta pusei un reāli izpildīt savas saistības attiecībā uz uguns pārtraukšanu. Tas arī prasa papildus soļus, lai izpildītu Minskas vienošanos - EDSO uzraudzībā izvest no Ukrainas teritorijas visus Krievijas karavīrus, algotņus un ieročus," paziņoja Prokopčuks.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai  piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas  austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.