No Venecuēlas sāk bēgt armijnieki

ANO Bēgļu aģentūras un Starptautiskās migrācijas organizācijas kopīgajā paziņojumā teikts, ka pērn ik dienu valsti pameta vidēji 5000 cilvēku. Lielāko daļu uzņēmušas kaimiņvalstis, it īpaši Kolumbija. Šobrīd ārzemēs dzīvo 3,4 miljoni venecuēliešu, šis skaits ietver arī tos, kas emigrēja pirms krīzes sākuma. Kreiso radikāļu valdīšana novedusi pie pārtikas, zāļu, degvielas un citu preču katastrofāla deficīta.  

Draud nāve 300 tūkstošiem

Venecuēlas opozīcijas līderis, parlamenta spīkers Huans Gvaido, kurš sevi pasludinājis par prezidenta pienākumu izpildītāju, brīdina, ka 300 000 venecuēliešu draud nāve pārtikas un medikamentu trūkuma dēļ. Kolumbijā tikai dažās dienās ieradušies 326 Venecuēlas karavīri, kas dezertējuši, pametot prezidentu Nikolasu Maduro. Lielākā daļa iekļuva Kolumbijā tajā pašā rajonā, kur atrodas galvenā robežpāreja, kuru bloķējusi Venecuēlas armija. Daži dezertieri pārbēga bruņoti un uniformās, bet citi civilā apģērbā vai kopā ar savām ģimenēm.

Vadonis bloķē humāno palīdzību

Venecuēlas bruņotajos spēkos ir apmēram 365 000 karavīru, bet par kolektīviem dēvētajos formējumos – 1,6 miljoni bruņotu civilistu. Opozīcijas līderim Gvaido ir jāiegūst bruņoto spēku vadības atbalsts, lai viņa centieni gāzt Maduro un sarīkot jaunas prezidenta vēlēšanas būtu veiksmīgi. Viņš piedāvājis amnestiju tiem militāristiem, kas pamestu Maduro. Armijas augstākā pavēlniecība līdz šim ir lojāla valdošajam režīmam un pilda Maduro pavēli neļaut Venecuēlā ievest ārvalstu, pārsvarā ASV, ziedoto humāno palīdzību. Maduro ir licis slēgt robežu un atsakās palīdzības kravas ielaist valstī, apgalvojot, ka tas būtu iegansts ASV iebrukumam.

Arī diktatoram ir draugi

Vairāk nekā 50 valstis, arī Latvija, atzinušas Gvaido par leģitīmu Venecuēlas vadītāju. Maduro atbalsta Kuba, Bolīvija un Nikaragva, kur pie varas atrodas kreisi autoritārie režīmi, tāpat arī Krievija, Ķīna un Ziemeļkoreja. Limas grupa, kuras sastāvā ir Latīņamerikas valstis un Kanāda, aicinājušas Starptautisko krimināltiesu pasludināt Maduro atteikšanos ielaist valstī humāno palīdzību par noziegumu pret cilvēci, vienlaikus noraidot spēka lietošanu. Vardarbībā un laupīšanās Venecuēlā šogad gājuši bojā vairāk nekā 43 cilvēki. Uz robežas bijušas iedzīvotāju sadursmes ar drošības spēkiem, sociālisma fanātiķi nošāvuši vismaz 26 cilvēkus.