Porošenko uzsver nepieciešamību pastiprināt starptautisko spiedienu uz Krieviju

"Uzsvērts, ka ir svarīgi pastiprināt konsolidētu starptautiskās sabiedrības spiedienu uz Krieviju, pieprasot nekavējoties atbrīvot aizturētos ukraiņu jūrniekus, atdot sagrābtos kuģus un nodrošināt brīvu kuģošanu Azovas jūrā un Melnajā jūrā," teikts viņa paziņojumā, kas publiskots Ukrainas prezidenta interneta vietnē.

Tikšanās laikā apspriesta situācija reģionā un Krievijas radītie apdraudējumi saistībā ar novembra nogalē notikušo uzbrukumu Ukrainas kuģiem Kerčas šaurumā.

Porošenko atzinīgi novērtējis Igaunijas, Lietuvas un Polijas konsekvento atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei, kā arī šo valstu pausto kategorisko nosodījumu Krievijas agresīvajām darbībām. Viņš pateicies triju Ukrainas sabiedroto valstu ministriem par aktīvu jaunas Eiropas Savienības (ES) sankciju paketes, tā dēvēto Azovas sankciju virzīšanu.

Ukrainas valsts vadītājs raksturojis ministriem situāciju Donbasā, norādot, ka Krievija turpina pārkāpt Minskas vienošanās un uguns pārtraukšanas režīmu.

Viņš izteicis cerību, ka Eiropas Komisija un ES dalībvalstis palielinās atbalstu Donbasam un Ukrainas Azovas jūras piekrastes rajonam, kas cieš no ilgstošas Krievijas agresijas, un šai sakarā augstu novērtējis ES lēmumu janvāra beigās nosūtīt turp misiju reģiona sociālo un ekonomisko vajadzību izvērtēšanai.

Jau ziņots, ka otrdien kopā ar triju valstu kolēģiem uz Ukrainu devās arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Bija paredzēts, ka ministri apmeklēs Mariupoli, lai apliecinātu atbalstu šim reģionam saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainas austrumos, kā arī tās īstenoto Kerčas šauruma un Azovas jūras blokādi, taču došanās uz Mariupoli tika atcelta lidojumam nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ un ministri apmeklēja Dnipro, bet ar videosakaru palīdzību sazinājās arī ar Mariupoles mēru.

Ministri uzsvēra, ka Krievijai nekavējoties un bez nosacījumiem jāatbrīvo arestētie Ukrainas jūrnieki un sagrābtie kuģi, kā arī jārespektē starptautiskās apņemšanās un jāgarantē netraucēta kuģošanas brīvība Azovas jūrā.

Kā norādīja Latvijas ārlietu ministrs, Latvija kopā ar sabiedrotajiem turpinās aktīvi atbalstīt Ukrainu starptautiskajās organizācijās, kā arī sniegs tai cita veida praktisku atbalstu. "Ukraina var paļauties uz Baltijas valstu, Polijas un citu līdzīgi domājošo valstu atbalstu. Latvija un sabiedrotie turpinās aktīvi atbalstīt Ukrainu starptautiskajās organizācijās. Tāpat Latvija arī turpmāk dos iespēju Ukrainas jauniešiem bezmaksas studēt Latvijas universitātēs, kā arī sniegs humanitāro, medicīnisko un psiholoģisko palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem un militārpersonām," apliecināja Rinkēvičs.

Anektējot Krimu un uzbūvējot tiltu pāri Kerčas šaurumam, Krievija nopietni apgrūtinājusi Ukrainas Mariupoles un Berdjanskas ostu darbību. Tā pastiprinājusi arī savu militāro klātbūtni reģionā un kavē tirdzniecības kuģu satiksmi ar Ukrainas ostām, ko cita starpā ierobežo arī apstāklis, ka tilts ir diezgan zems.

Situāciju īpaši saasināja 25.novembrī notikušais incidents Kerčas šaurumā, kur Krievijas bruņotie spēki sagrāba trīs Ukrainas jūras spēku kuģus un apcietināja 24 ukraiņu jūrniekus.

Otrdien Krievijas tiesa pagarināja pirmstiesas apcietinājumu 12 no 24 Kerčas šaurumā sagūstītajiem Ukrainas jūrniekiem. Viņiem apcietinājums pagarināts līdz 24.aprīlim. Domājams, ka arī pārējo gūstekņu apcietinājums tiks pagarināts.