Kosovas premjers mīkstina nostāju jautājumā par tarifiem Serbijas precēm

Priština šos muitas tarifus Serbijas ražojumiem izsludināja novembrī, apsūdzot Belgradu, ka tā bloķējusi Kosovas uzņemšanu Interpolā.

Belgrada faktiski zaudēja kontroli pār pamatā albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.

Kosovas neatkarību jau atzinušas vairāk nekā 110 valstis, tostarp 23 no 28 ES dalībvalstīm, taču Serbija bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu. Šo nostāju atbalsta arī Belgradas sabiedrotā Krievija.

Iepriekš Haradijans bija paziņojis, ka jaunie tarifi netiks atcelti, "kamēr Serbija neatzīs Kosovu kā neatkarīgu un suverēnu valsti".

Taču pirmdien viņš mīkstināja savu līdzšinējo nostāju, pieļaujot iespēju tarifus atcelt, ja Priština saņems "starptautiskas garantijas", ka sarunas ar Serbiju novedīs pie "savstarpējas atzīšanas".

Sarunas par savstarpējo attiecību normalizāciju, kas organizētas ar Eiropas Savienības (ES) starpniecību, ilgst jau gadiem, taču Kosovas atzīšana līdz šim nav nepārprotami izvirzīta kā priekšnosacījums galīgās vienošanās panākšanai.

Pēdējo mēnešu laikā sarunu process nonācis strupceļā, un Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs paziņojis, ka neatgriezīsies pie sarunu galda, kamēr muitas tarifi serbu ražojumiem netiks atcelti.

"Tik ilgi, kamēr mums būs vienīgi neskaidri ierosinājumi dialoga sanāksmēm bez definētiem mērķiem un termiņiem, bez pagaidu risinājumiem un starptautiskām garantijām, ka galīgā vienošanās noslēgsies ar atzīšanu, muitas nodoklis paliks spēkā," tviterī norādījis Haradijans.

Neskatoties uz ES un ASV spiedienu atteikties no jaunievestajiem tarifiem, decembrī muitas nodevu likmes, kas piemērotas arī Bosnijas-Hercegovinas ražojumiem, tika attiecinātas arī uz vairākiem starptautiskiem zīmoliem.