Tramps apstiprina, ka Jemenā nogalināts ASV karakuģa "Cole" spridzināšanas plānotājs
ASV prezidents Donalds Tramps svētdien apstiprinājis, ka Savienoto Valstu bruņoto spēku triecienā Jemenā nogalināts Džamals al Badavi, kurš bija viens no galvenajiem 2000.gadā sarīkotās ASV karakuģa "Cole" spridzināšanas plānotājiem.
"Mūsu dižie bruņotie spēki ir panākuši taisnību gļēvulīgajā uzbrukumā ASV karakuģim "Cole" kritušajiem un ievainotajiem varoņiem. Mēs tikko esam nogalinājuši šī uzbrukuma vadītāju Džamalu al Badavi," tviterī ierakstījis Tramps.
"Mēs nekad nepārtrauksim cīņu pret radikālo islāmisko terorismu!" piebildis ASV prezidents.
Jau vēstīts, ka ASV bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība piektdien paziņoja, ka "ASV spēki 1.janvārī veica precīzijas triecienu Maribas provincē Jemenā, vēršoties pret Džamalu al Badavi – "Al Qaeda" operatīvo darbinieku Jemenā, kurš iesaistīts ASV karakuģa "Cole" spridzināšanā".
2000.gada 12.oktobrī divi vīrieši ar gumijas laivu, kurā bija iekrauti 225 kilogrami sprāgstvielu, ietriecās ASV karakuģī "Cole", kas uzpildīja degvielu Adenas ostā Jemenas dienvidos. Sprādzienā tika nogalināti 17 amerikāņu jūrnieki un ievainoti vairāki desmiti.
Atbildību par šo teroraktu, kurā gāja bojā arī abi izpildītāji, uzņēmās starptautiskais teroristu tīkls "Al Qaeda".
Galvenais aizdomās turētais tā plānošanā Abdelrahims al Naširi ir ieslodzīts Gvantanamo cietumā.
ASV federālā zvērināto tiesa 2003.gadā izvirzīja Badavi apsūdzības 50 punktos par dažādiem terorisma noziegumiem, tai skaitā par ASV pilsoņu un ASV militārpersonu slepkavību. Viņš bija sagādājis laivas un sprāgstvielas teroraktam pret "Cole".
Badavi ir apsūdzēts arī par to, ka kopā ar līdzzinātājiem 2000.gada janvārī mēģinājis sarīkot uzbrukumu kādam ASV karaflotes kuģim.
Jemenas varas iestādes sagūstīja Badavi saistībā ar "Cole" spridzināšanu, bet viņš 2003.gada aprīlī izbēga no cietuma. Viņš vēlreiz tika sagūstīts 2004.gada martā, bet atkal izbēga 2006.gada februārī.
ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) bija iekļāvis Badavi visvairāk meklēto cilvēku sarakstā, piedāvājot piecu miljonu ASV dolāru atlīdzību par informāciju, kas ļautu viņu notvert.
