Nīderlandē kritizē ierosinājumu reģistrēt šaujamieroču īpašnieku rasi un reliģiju

Likumdevēji un šaujamieroču īpašnieku apvienības apgalvo, ka tieslietu ministra Ferdinanda Graperhausa ierosinājums apdraud tiesības uz privātumu un var novest pie "etniskās profilēšanas".

Priekšlikumi ir daļa no Nīderlandes atbildes uz Eiropas Savienības (ES) vadlīnijām par lielāku stingrību šaujamieroču īpašnieku tiesību jomā, kas tika izstrādātas pēc vairākiem Eiropā pieredzētajiem teroraktiem.

"Attiecībā uz šaujamieroču atrašanos īpašumā pastāv dažādi riska faktori," skaidroja ministrs.

Tāpēc policijai "būtu jāpieprasa personas datus, arī par rasi vai etnisko izcelsmi, politiskajiem uzskatiem, reliģisko un filozofisko pārliecību", norādīja kristīgo demokrātu (CDA) ministrs.

Savukārt progresīvās partijas D66 likumdevēja Monika den Būra, pauda pārliecību, ka šie pasākumi ir "lieki, pat ņemot vērā Eiropas minimālās vadlīnijas".

"Mēs neīstenojam diskrimināciju un etnisko profilēšanu. Šie priekšlikumi ir jāizslēdz no likumprojekta", viņa sacīja laikrakstam "De Volkskrant".

Pret ierosinājumiem iebilduši arī vairāki Graperhausa partijas kolēģi.

"Es nespēju iztēloties nevienu situāciju, kurā šie priekšlikumi būtu attaisnojumi," sacīja CDA likumdevējs Kriss van Dams.

Nīderlandes Karaliskā sporta strēlnieku apvienība arī kritizēja priekšlikumus, sakot, ka tie "var radīt diskriminējošu efektu".

Atskaitot 2011.gada apšaudi, kad lielveikalā tika nogalināti seši cilvēki, Nīderlandē "teju neviens incidents nav noticis ar legāliem ieročiem", sacīja KNSA vadītājs Sanders Deisterhofs.

Viņš atgādināja par 2011.gada apšaudi, kad 24 gadus vecais Tristans van der Vliss nogalināja sešus, bet ievainoja 16 cilvēkus.

"Domāt, ka teroristi kļūs nervozi ierosināto jauno noteikumu dēļ, ir politiķu vēlmju domāšana," sacīja Deisterhofs.

Parlamentam par likuma grozījumiem būs jābalso tuvāko nedēļu laikā.