Bosnija pieņem ES pieprasītās izmaiņas kriminālkodeksā
Bosnijas parlaments pirmdien apstiprināja ilgi atliktās izmaiņas kriminālkodeksā, kuru mērķis ir stiprināt likuma varu, cīņu ar noziedzību un korupciju, turklāt, pateicoties šiem grozījumiem, valsts ceļš uz Eiropas Savienību (ES) varētu turpināties straujākā gaitā.
Bosnijas augstākā tiesa likumdevējiem bija atvēlējusi laiku līdz jūnijam, lai kriminālprocesa normas tiktu padarītas atbilstošas starptautiskajiem standartiem, kas ir viena no ES prasībām iestāšanās procesā.
Tomēr Bosnijas trīs etniskās kopienas nespēja vienoties par Tieslietu ministrijas izstrādātajiem priekšlikumiem, kas cita starpā paredzēja arī slepenības aizsegā strādājošu policistu un informatoru izmantošanu, komunikācijas pārtveršanu un izsekošanu.
ES uzskatīja, ka ministrijas piedāvātie grozījumi ir pārāk vāji, un brīdināja, ka prokuratūrai var tikt atņemti svarīgi instrumenti, lai vērstos pret smagajiem noziegumiem.
Pakļaujoties starptautiskajam spiedienam, tika rasts kompromisa risinājums. Tas paredz, ka izmeklēšanas procesa maksimālais laiks tiks samazināts no pašreizējiem desmit gadiem uz gadu, tiks arī samazināts apsūdzēto un liecinieku loks, uz kuriem attiecināta imunitāte.
Vairumam likumdevēju Bosnijas parlamentārajā sistēmā ir imunitāte pret kriminālvajāšanu, un eksperti uzskata, ka politiķi pretojušies izmaiņām likumos, šādi cenšoties saglabāt privilēģijas.
Strīdi Bosnijas etnisko kopienu līderu starpā teju apturējuši valsts progresu ceļā uz ES. Bosnija oficiāli pieteicās dalībai ES 2016.gadā, bet iestāšanās process, sagaidāms, ilgs vismaz desmit gadus.
