Merkeles un Putina sarunās nav panākti skaidri izteikti rezultāti
Sestdien notikušajās Vācijas kancleres Angelas Merkeles sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurās tika spriests par situāciju Sīrijā un Austrumukrainā, kā arī gāzesvadu "Nord Stream 2" un citiem jautājumiem, nav panākts skaidri izteikts progress un mediju ziņas par tajās runāto ir skopas un fragmentāras.
Kā izteicies Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs, šī tikšanās bijusi vienkārši "pulksteņu saskaņošana" pēc abu līderu tikšanās maijā Sočos.
Vienlaikus viņš nosaucis trīs stundas ilgās sarunas par "savlaicīgām un pamatīgām" un īpaši uzsvēris, ka abas puses gāzesvadu "Nord Stream 2" uzlūko kā "tīri komerciālu projektu", kaut arī tas saņēmis asu kritiku gan no vairākām Austrumeiropas valstīm, kas šai projektā saredz politisku ieroci Maskavas rokās, gan ASV, kas apsver iespēju noteikt sankcijas multinacionālajām korporācijām, kuras piedalās "Nord Stream 2" būvē.
"Kopumā pastāv izpratne, ka projekts komerciāli ir absolūti izdevīgs un konkurētspējīgs, tāpēc jāsper soļi, lai to aizstāvētu pret iespējamiem nepamatotiem trešo pušu uzbrukumiem", apgalvojis Peskovs, bet nav norādījis, par kādiem soļiem varētu būt runa.
Merkele kopīgajā preses konferencē pirms šīs tikšanās uzsvēra, ka Berlīne uzskata par svarīgu "saglabāt Ukrainas kā gāzes tranzītvalsts lomu". Kā vēsta Krievijas izdevums "Vzgļad.ru", Putins uz to atbildējis ar starndartfrāzi, ka "Nord Stream 2" "neizslēdz iespēju piegādāt Eiropai gāzi caur Ukrainu, taču šīm piegādēm jābūt ekonomiski pamatotām".
Kā izteicies Peskovs, jautājums par iespējamajām sankcijām tikšanās laikā nav apspriests, tikmēr "Vzgļad.ru" pieļauj, ka "pulksteņi saskaņoti" tieši šajā jautājumā.
Preses konferencē pirms sarunām Mēzebergas pilī, kas atrodas uz ziemeļiem no Berlīnes, Merkele īpaši uzsvēra, ka abām valstīm, bet īpaši Krievijai kā ANO Drošības padomes pastāvīgajai dalībvalstij ir pienākums mēģināt atrisināt situāciju Ukrainā un Sīrijā.
Gan Merkele, gan Putins izteicās, ka apspriedīs ANO miera uzturētāju izvietošanu Austrumukrainā.
Attiecībā uz Sīriju Vācijas kanclere norādīja, ka ir svarīgi novērst humāno krīzi Idlibas reģionā, piebilstot, ka Sočos viņi ar Putinu jau pieskārušies jautājumam par konstitucionālajām reformu un iespējamajām vēlēšanām.
Putins savukārt reportieriem paziņoja, ka jādara viss, lai Sīrijas bēgļi varētu atgriezties mājās un ka Sīrijai jāsniedz palīdzība atjaunošanās procesā.
Pēc Vācijas kancleres un Krievijas prezidenta tikšanās preses konference nebija paredzēta.
Kā žurnālistiem vēlāk stāstīja Peskovs, attiecībā uz Sīriju panākta vienošanās sadarboties jaunā četrpusējā formātā - Krievija, Vācija, Francija un Turcija, vispirms rīkojot ekspertu konsultācijas, bet vēlāk arī daudzpusējus samitus.
Savukārt jautājumā par situāciju Austrumukrainā puses "paudušas dziļu nožēlu, ka Minskas vienošanās procesa īstenošana buksē", apgalvojis Kremļa preses pārstāvis.
Iespējamos ANO miera uzturētāju izvietošanu Austrumukrainā Peskovs nav pieminējis, tikmēr Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss vēlāk intervijā laikrakstam "Bild am Sonntag" izteicies, ka Vācijas vadība jau apspriež šādas misijas detaļas gan ar Maskavas, gan Kijevas pārstāvjiem.
