Austrija izraidīs "vairākus" imamus un slēgs septiņas mošejas

Valdība paziņoja, ka izraidīšana var draudēt gandrīz ceturtajai daļai no Austrijas 260 musulmaņu garīdzniekiem, jo pastāv aizdomas, ka viņi saņem nelegālu finansējumu no Turcijas.

Kurcs pavēstīja, ka lēmums pieņemts, pamatojoties uz Reliģisko lietu pārvaldes veikto izmeklēšanu, kas tika ierosināta pēc tam, kad aprīlī atklātībā parādījās fotoattēli, kuros redzams, kā vienā no Turcijas finansētajām mošejām bērni iesaistīti Pirmajā pasaules karā notikušās Galipoles kaujas rekonstrukcijā.

"Paralēlām sabiedrībām, politiskajam islāmam un radikalizācijai nav vietas mūsu valstī," uzsvēra kanclers.

Fotogrāfijās, kuras publicēja nedēļraksts "Falter", bija redzams, kā maskēšanās tērpos ģērbti zēni maršē, salutē Turcijas karogam, kā arī attēlo kritušos.

"Kritušie" pēc tam tika apguldīti rindā un pārsegti ar Turcijas karogiem.

Konkrēto mošeju uztur Ķelnē, Vācijā, bāzētā Turku islāma kultūras apvienība (ATIB), kuru savukārt finansē Turcijas Reliģisko lietu direktorāts ("Diyanet").

Arī pati ATIB, parādoties šīm fotogrāfijām, tās nosodīja, atzīstot, ka notikušais esot "ārkārtīgi nožēlojams", un uzsverot, ka šo inscenējumu būtu vajadzējis "pārtraukt vēl pirms tas beidzies".

Turcija uz Austrijas lēmumu reaģēja asi, pārmetot Vīnei islamofobiju.

Austrijas labējās valdības solis "ir islamofobijas, rasisma un diskriminācijas viļņa atspoguļojums" šajā valstī, paziņoja Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana preses pārstāvis.

Austrijas varasiestādes pašreiz pārbauda darba vīzas 40 imamiem, kas pieder pie ATIB.

Lai gan Austrijas likums aizliedz imamiem saņemt ārvalstu finansējumu, ATIB bija apgājusi šo likumu, skaidroja Austrijas kultūras ministrs Gernots Blūmels.

Kopumā darba vīzas varētu tikt pārbaudītas aptuveni 60 ATIB imamiem, liecina valdības sniegtā informācija.

Erdoana preses pārstāvis savukārt pauda viedokli, ka Austrijas valdības solis pārkāpj starptautiskos tiesiskos principus.

"Centieni normalizēt islamofobiju un rasismu ir jānoraida visos apstākļos," viņš piebilda.

Austrijas valdība, ko veido konservatīvā Tautas partija un galēji labējā Brīvības partija, ir viena no asākajām Erdoana kritiķēm Eiropas Savienībā (ES). Vīne arī kritizē Turcijas ietekmi uz turku emigrantiem.

Valdība vienmēr likusi saprast, ka vērsīsies pret politisko un radikālo islāmu, taču šis ir pirmais būtiskais solis, ko tā spērusi šajā jautājumā.

No Austrijas 8,7 miljoniem iedzīvotāju vairāk nekā 270 000 cilvēku saknes meklējamas Turcijā. Turki ir trešā lielākā imigrantu kopiena Austrijā aiz vāciešiem un serbiem.

No mošejām, kuras paredzēts slēgt, vienu vada turku galēji labējā organizācija Vīnē. Pārējās sešas vada arābu reliģiskā kopiena.

Blūmels sacīja, ka turku mošeja slēgta, jo tā turēta aizdomās par labējo ekstrēmismu, un tā nav ieguvusi licenci no Austrijas Islāma ticības kopienas, kas ir jumta organizācija musulmaņiem Austrijā.

Arābu mošejas slēgtas, jo saņemtas ziņas, ka vienā no tām sludināts salafisms. Arābu reliģiskā kopiena, kas vadīja šīs mošejas, ir slēgta.

Blūmels norādīja, ka Arābu reliģiskā kopiena nav ievērojusi Austrijas islāma likuma nosacījumu, ka musulmaņu grupām jāizrāda pozitīva attieksme pret sabiedrību un valsti.

ATIB preses pārstāvis Vīnē apstiprināja, ka viņu imami saņēmuši naudu no Turcijas, jo Austrijā trūkst pienācīgas reliģiskās apmācības imamiem.

Pārstāvis uzsvēra, ka ATIB mošejas neizplata politiskus uzskatus, un aicināja Austrijas valdību uztvert ATIB un tās 100 000 locekļu kā partnerus. Viņš arī uzsvēra, ka ATIB strādā pie tā, lai nodrošinātu sev finansējumu Austrijā.

Austrijas Islāma ticības kopienas preses pārstāve aģentūrai DPA sacīja, ka kopienas vadība sestdien sapulcēsies uz sēdi, lai apspriestu šo "sarežģīto un nopietno jautājumu".

Austrijas vicekanclers Heincs Kristiāns Štrahe paziņoja, ka valdība turpinās vērsties pret ekstrēmistiem un politisko islāmu.

"Tas ir tikai sākums. Kanclers Kurcs un es esam devuši rīkojumu visiem ministriem aktīvi rīkoties," paziņoja Kurcs.