Iemesls, kāpēc Pizas tornis vēl nav nogāzies un arī nenogāzīsies, ir visai ironisks. Stāsta inženieri
Ironiski, bet fakts - zeme, kuras dēļ sašķiebies pasaulslavenais tūrisma apskates objekts Pizas tornis palīdz celtnei turēties un nesabrukt, izturot neskaitāmas zemestrīces.
Bristoles universitātes profesors Džordžs Milonakis, kurš pēta torņa izturību pret seismiskām aktivitātēm, norāda, ka šajā gadījumā nostrādā unikālā "sadarbība" starp būvi un zemi.
Profesors skaidro, ka, pazemes grūdienu viļņiem sasniedzot torni, tas nesakustas, bet plūst pa šiem viļņiem, proti, augsne kustās, taču tornis nē. Ja augsne nebūtu tik mīksta, pazemes grūdienu viļņi sasniegtu torni, kas, visticamāk, galu galā liktu tam sabrukt.
Lai to atklātu, vairāku valstu inženieri ap torni izbūvēja seismiskās aktivitātes mērinstrumentus, secinot, ka zeme zem torņa kombinācijā ar būves augstumu un biezajām marmora sienām rada perfektu augsnes-ēkas interakciju. Tādā veidā zemestrīču radītie viļņi neatbalsojas tornī - tas arī ir ārkārtīgi būtisks faktors, kas ļauj tornim iešķībi, bet tomēr stāvēt cauri gadu simtiem.
Ironisks gan ir fakts, ka tieši šīs mīkstās zemes struktūras dēļ tornis reiz sašķiebās.
Inženieri šobrīd ir visnotaļ optimistiski par slavenā tūristu apskates objekta nākotnes izredzēm, prognozējot, ka ar šo palīdzību, ko tornis saņem no zemes, tas vēl pastāvēs simtus, ja ne tūkstošus gadu.
14 000 tonnu smagā konstrukcija tapusi laika posmā starp 1174. un 1370. gadu.
