Basku separātistu grupējums ETA nolemj pašlikvidēties
Basku bruņoto separātistu grupējums ETA ceturtdien plāno izplatīt videovēstījumu, apstiprinot savu pašlikvidēšanos.
ETA gatavojas izplatīt ierakstītu vēstījumu, kurā tiks pavēstīts par organizācijas beigām. Spānijas prese raksta, ka vēstījumā būs arī viens no meklētākajiem ETA līderiem Hosē Antonio Urutikoečea jeb Hosu Ternera. 67 gadus vecais ETA veterāns bēguļo kopš 2002.gada un tiek ziņots, ka viņam ir vēzis.
Viņa iespējamā parādīšanās sadusmojusi dažus upurus, kuri saka, ka grupējumam vispirms jānosoda sava vardarbīgā vēsture un jāsniedz informācija par vairāk nekā 350 neatrisinātajiem noziegumiem.
Trešdien Spānijas tīmekļa laikrakstā "eldiario.es" publicētā ETA vēstulē basku institūcijām un sabiedriskajām organizācijām paziņoja, ka ir "pilnībā izformējis visas savas struktūras".
Vēstulē ETA atzina savu atbildību par to, kas nav spējis atrisināt basku "politisko konfliktu".
Līdz ar lēmumu pa pašlikvidēšanos "netiek atrisināts konflikts, kas Basku zemei ir ar Spāniju un Franciju", teikts vēstulē.
ETA pagājušajā mēnesī atvainojās par sāpēm un ļaunumu, ko tas nodarījis vairākas desmitgades ilgušajā cīņā par neatkarīgu valsti, un lūdza upuru piedošanu.
Organizācija ETA ("Euskadi Ta Askatasuna") jeb "Basku dzimtene un brīvība" tika dibināta 1959.gadā ģenerāļa Fransisko Franko diktatūras laikā. 1968.gadā ETA veica pirmo plānoto slepkavību un kopš tā laika nogalinājusi 829 cilvēkus. ETA mērķis bija nodibināt neatkarīgu basku valsti Spānijas ziemeļos un Francijas dienvidrietumos.
Pasaules uzmanību ETA sev piesaistīja, 1973.gadā nogalinot Franko izraudzīto pēcteci premjerministru Luisu Karrero-Blanko.
2011.gada oktobrī ETA paziņoja, ka izbeidz četras desmitgades ilgušo bruņoto cīņu.
Kopš tā laika grupējums centies panākt sarunas ar Spāniju un Franciju par ETA pašlikvidēšanos apmaiņā pret abu valstu cietumos esošo aptuveni 350 kaujinieku amnestiju.
