Francijas valdība pauž apņēmību neatteikties no dzelzceļa reformām

Filips uzsvēra, ka viņš sadzirdējis gan streikotājus, gan dzelzceļa pasažierus, kuri "vēlas turpināt darbu".

"Es cienu streikotājus, jo tiesības uz streiku ir konstitucionāli garantētas," norādīja premjers. "Taču, ja jāciena streikotāji, jāsadzird arī miljoniem francūžu, kas vēlas pārvietoties."

Filips pauda pārliecību, ka vairākums sabiedrības atbalsta reformas.

"Man jāsaka, ka tikpat lielā mērā es sadzirdu streikotājus, kas reizēm runā skaļi, kā tos, kas šo streiku nepieņem," norādīja valdības vadītājs. "Izsakoties precīzām, [es sadzirdu] tos, kas vēlas nokļūt darbavietās, vēlas izmantot savas konstitucionālās brīvības pārvietoties."

Viņš uzsvēra, ka reformas atvērs dzelzceļa pārvadājumus brīvai konkurencei, mainīs SNCF statusu un dzelzceļnieku statusu.

Tikmēr kreisās arodbiedrības CGT līderis Filips Martiness otrdien paziņojis, ka "dzelzceļniekiem nav jākaunas par visas valsts bloķēšanu".

"Mēs nevēlamies asu konfliktu, tašu esam spiesti tajā iesaistīties," norādīja Martiness. "Mēs vairākas nedēļas prasām vienu un to pašu - valdībai pilnībā pārskatīt savu plānu. Viņiem jāsāk viss no jauna."

Kā ziņots, Francijas dzelzceļa darbinieki otrdien sākuši trīs mēnešu ilgu streiku akciju, lai protestētu pret valsts prezidenta Emanuela Makrona ieplānotajām reformām.

Dzelzceļnieki paziņojuši, ka streikos līdz 28.jūnijam, darbu apturot divās no piecām dienām ik nedēļu, ja vien Makrons neatteiksies no plāniem reformēt valsts dzelzceļa kompāniju SNCF.

Tikmēr SNCF brīdinājis, ka arī trešdien, turpinoties uzņēmuma darbinieku streikam, gaidāmi lieli satiksmes traucējumi.

Līdzīgi kā otrdien, kursēs tikai katrs septītais ātrgaitas TGV sastāvs un katrs piektais vilciens reģionālajos maršrutos.

Uzņēmuma "Thalys" starptautiskie reisi uz Beļģiju kursēs gandrīz kā parasti, kamēr Londonas maršrutā darbosies tikai trīs ceturtdaļas "Eurostar" vilcienu, bet uz Vāciju kursēs tikai trešdaļa sastāvu.

Tajā pašā laikā visi vilcieni uz Šveici un Itāliju ir atcelti.

Streiks smagi ietekmēs arī Parīzes piepilsētas vilcienu sistēmu RER.

Francijas valdība plāno tuvākajos mēnešos reformēt SNCF, kuras darbība pašreiz izmaksā par 30% vairāk nekā līdzīgām kompānijām citur Eiropā.

Valdība uzskata, ka jārīkojas ātri, lai nostādītu SNCF atpakaļ uz stingriem finansiāliem pamatiem, pirms pasažieru dzelzceļa satiksme Eiropas Savienībā (ES) nākamgad tiks atvērta konkurencei.

Savukārt arodbiedrības apsūdz Makronu vēlmē "sagraut sabiedrisko dzelzceļu" un galu galā to privatizēt, lai gan valdība šādas ieceres noliedz.

Streiku pavada arī dzelzceļnieku demonstrācijas Parīzes un citu Francijas pilsētu ielās, un šī ir lielākā protestu akcija, kādu Makrons pieredzējis kopš nonākšanas Elizejas pilī pagājušā gada maijā.

Dzelzceļš vienmēr bijis Francijas arodbiedrību kustības bastions, un pagātnē dzelzceļnieku streiki vairākkārt piespieduši valdības mainīt savas ieceres.

"Makrona pārbaudījums patiesībā sākas šodien," sarunā ar aģentūru AFP otrdien atzina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) tirgus eksperts Andrea Garnero. "Arodbiedrības Francijā, uzsākot streiku, joprojām spēj mobilizēt atbalstu, lai gan, iespējams, mazāku nekā pagātnē."