Vissenākais brits, izrādās, bijis... melnādainais
Zinātnieki atšifrējuši aptuveni 10 000 gadu vecā Čedaras cilvēka genomu – atklājies, ka viņš bijis melnādains un ar zilām acīm.
Londonas Dabas vēstures muzeja pētniekiem izdevies no fosilijām iegūt DNS paraugu. Tas ir vissenākais pilnībā saglabājies pirmatnējā cilvēka skelets Lielbritānijā, kuru atrada 1903. gadā alā Čedaras ielejā Somersetas grāfistē Anglijas dienvidrietumos.
Sencilvēks bijis 1,65 metrus garš un miris drīz pēc 20 gadu vecuma sasniegšanas – plaisas viņa galvaskausā vedina domāt, ka vardarbīgā nāvē. No deniņu kaula iegūtās DNS pētījumi apstiprina teoriju, ka gaišo ādu eiropieši ieguvuši salīdzinoši nesen. Arī Kromanjonas cilvēki, kuri dzīvoja pirms 40 000 gadu mūsdienu Francijā, bija tumšādaini. Krievijā, Vladimiras apgabalā, Sungiras apmetnē atklātās 33 000–34 000 gadu senās cilvēku fosilijas liecina par mūsdienu afrikāņu tipiskiem sejas vaibstiem.
Čedaras cilvēka genoma izpēte arī atklāj, ka viņa organisms nav spējis sagremot pienu un piena produktus. “Tas, protams, ir ironiski, ka viņam bija laktozes nepanesamība,” raksta "Washington Post". Proti, skelets atrasts ne pārāk tālu no Čedaras ciema, kas ir slavens ar tāda paša nosaukuma sieru.
Īpaši unikāls ir vēl viens zinātnieku atklājums – salīdzinot sencilvēka DNS ar divdesmit mūsdienu Čedaras iedzīvotājiem, atrasti divi viņa radinieki – 10 000 gadu pēc priekšteča nāves.
Joku plēsēji internetā ironizē, ka baltie rasisti Čedaras vīra dēļ pārgājuši uz Ementāles vai kādu citu siera šķirni.
