Par 16 miljardiem grasās izbūvēt tuneli starp Helsinkiem un Tallinu

Eiropas Savienības (ES) programmas "Central Baltic" daļēji finansētā projekta "FinEst Link" pētījumā par tuneļa būvi secināts, ka tā ir ekonomiski iespējama, ja tiek izmantots valsts un privātā sektora partnerības modelis, privātajam sektoram finansējot tuneļa izbūvi un 40% no izmaksām sedzot no ES līdzekļiem.

Kad tunelis sāktu darboties, ienākumi no tuneļa izmantošanas segtu ikgadējās apkopes izmaksas, bet būtu nepieciešamas arī subsīdijas dzelzceļa satiksmes uzturēšanai.

Subsīdijām no Somijas un Igaunijas būtu jāsasniedz 280 miljoni eiro gadā 40 gadus pēc kārtas, norādīts pētījumā.

Pētījuma rezultāti arī liecina, ka tiešā peļņa no tuneļa reģionam pārsniegtu piecus miljardus eiro gadā. Lielāko daļu no šīs summas veido laika ietaupījums, izteikts naudā. Netiešā veidā tunelis piesaistītu vēl septiņus miljardus eiro gadā.

Tuneļa izmaksas ietver paša tuneļa izbūvi, divu mākslīgo salu izveidošanu, plānošanas izmaksas, dzelzceļa staciju celtniecību, termināļu un depo izbūvi. Taču dzelzceļa ritošais sastāvs izmaksās nav iekļauts.

"FinEst Link" pētījumā norādīts, ka tunelis palīdzētu izveidot reģionu, kas ietvertu abas pilsētas un trīs miljonus iedzīvotāju, nākotnē ļaujot cilvēkiem, precēm un pakalpojumiem viegli pārvietoties šajā teritorijā.

Darba tirgus paplašināšanās arī sekmētu ekonomikas izaugsmi, pavērtu jaunas iespējas uzņēmējiem un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Tunelis starp Igaunijas un Somijas galvaspilsētām būtu zemūdens konstrukcija 90 kilometru garumā. Brauciens ar vilcienu pat tuneli no vienas pilsētas līdz otrai ilgtu aptuveni pusstundu.

Tunelis saistītu Centrāleiropas dzelzceļa tīklus ar Arktiku.

Projektam "FinEst Link" tuneļa būves izvērtējumam atvēlēti 1,3 miljoni eiro. Projektu vada Somijas Helsinku-Ūsimā reģiona padome, sadarbojoties ar Helsinkiem un Tallinu, Igaunijas Harju apriņķi, Somijas Transporta pārvaldi un Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministriju.