Režisora Vaitkus bijusī kolēģe atklāj šķebinošas detaļas par viņa seksuālo uzmācību
Pirms dažām dienām Lietuvas teātra un kino sabiedrību satricināja skandāls – scenogrāfe Simona Biekšaite (33) atklāja, ka viņai seksuāli uzmācies viens no kaimiņvalsts režijas lielākajām autoritātēm – teātra un kino režisors Jons Vaitkus (73). Šodien par Vaitkus seksuālo varmācību paziņojusi vēl viena sieviete – mākslas zinātņu speciāliste, režisora bijusī asistente Judita Juknele. Tikmēr pats Vaitkus apsūdzības sauc par Krievijas propagandas daļu.
“Mans stāsts sākās 1999. gadā. Kāpēc es rakstu tikai tagad? Jo tajos laikos seksuālā uzmākšanās nebija nekāds noziegums. Ja tu neesi izvarota, tātad nekas nav noticis. Kad meitenes cita pēc citas sāka atzīties, kas ar viņām noticis, es turpināju klusēt, jo domāju, ka viņam tas būtu sāpīgi. Un vēl sāpīgāk tas būtu viņa sievai, bērniem. Un, ja viņš būtu atzinies un atvainojies, es, iespējams, būtu turpinājusi klusēt. Taču pēc paziņojuma, ka šādi ar viņu cenšas izrēķināties Krievijas drošības dienests, es neizturēju.
Tolaik strādāju par Jona Vaitkus asistenti filmas uzņemšanas laikā. Man bija 27 gadi. Gatavojoties filmēšanai, režisors lūdza braukt kopā ar viņu darba darīšanās. Atbraucām uz viņa dzīvokli. Viņš teica, lai noskatos dokumentālo filmu un atrodu tajā kādus mājienus par vienu no varoņiem. Sacīja, ka pašam jāsteidzas uz lekciju. Mani viņš ieslēgšot.
Jautāju, ko teikt, ja atgriezīsies kāds no viņa ģimenes locekļiem. Atbildēja, ka neviens nenākšot. Sieva ir Austrālijā. Noskatījos filmu. Mājienu tur nebija. To arī pateicu režisoram, kad viņš atgriezās. Viņš teica: “Tad tagad dzersim sakē.” Es alkoholu nelietoju gandrīz nemaz, pat nezinu, kā garšo degvīns. Tā arī pateicu viņam. Viņš uz to atbildēja, ka šī man būšot laba iespēja pagaršot tik reti sastopamu degvīnu.
Es pagriezos uz durvju pusi. Viņš man uzklupa no aizmugures, abi nokritām uz grīdas. Kaut kā tiku vaļā, piecēlos kājās, aizskrēju pie durvīm. Tās bija aizslēgtas. Es lūdzu atslēgt durvis. Atmiņā palikuši Jona Vaitkus vārdi: “Ko tu skrien? Tu no manis vēl bērnu piedzemdēsi.”
Stingri palūdzu, lai viņš atslēdz durvis, citādi kliegšu, un kaimiņi izdzirdēs. Tad viņš mani izlaida. Otrā dienā iet uz darbu nebija patīkami. Bet režisors izturējās, it kā nekas nebūtu noticis.
Strādājām. Sākās filmēšana. Daļa no filmas uzņemšanas notika Rumšišķos [Lietuvas mazpilsēta netālu no Kauņas – Kasjauns.lv.]. Filmēšanas grupa dzīvoja vienā lielā mājā, atsevišķās istabiņās pa 2 cilvēkiem katrā. Kādā rītā ap saullēktu mani no miega pamodināja un pamatīgi izbiedēja fiziska “laušanās” manā gultā. Režisors bija piedzēries. Lūdzu viņu iet prom, centos viņa rokas atraut nost no mana ķermeņa. Viņš sāka murmināt kaut ko šādu: “Tu esi tik skaista, gluži kā šis sārtais saullēkts...”
Kolēģe no filmēšanas grupas, kura dzīvoja ar mani vienā istabā, piecēlās gultā un sāka demonstratīvi klepot, likdama saprast, ka režisors atļaujas par daudz. Bet viņš uz to atbildēja: “Paklau, izbeidz tur klepot, ej labāk uz manu istabu un guli manā gultā.
Atkārtoju, lai iet prom no manas gultas, centos viņu izstumt ārā. Bet tas vīrietis nav no vieglajiem. Tad teicu, ka iešu prom pati. Izlēcu no gultas un devos durvju virzienā. Vaitkus man līdzi. Biju bez apaviem, tikai naktskreklā. Vaitkus man līdzi. Ārā viņam teicu: “Vai tagad skriesiet man pakaļ pa visiem Rumšišķiem?” Tad viņš atgriezās atpakaļ mājā.
Filmēšana todien bija grūta. Režisors ik pa laikam malkoja alu. Kādā filmēšanas starplaikā viņš piesēdās blakus jauniņajai filmēšanas frizūru meistarei un, skatoties uz mani, tai meitenei sacīja: “Tu esi tik skaista, gluži kā šis sārtais saullēkts...” Notvēris manu skatienu, viņš izsmējīgi sacīja: “Ko lūri? Esi greizsirdīga, ja?”
Un pēdējā epizode, kas apliecina mākslinieka neierobežoto fantāziju. Reiz viņš pienāca pie manis un teica: “Šodien tevi redzēju sapnī. Tu lidoji pa gaisu, biji pavisam kaila, un tavi garie mati plīvoja.” Es viņam neko neatbildēju, un viņš teica: “Tavi garie mati plīvoja no TURIENES.” Secinājis, ka es nesaprotu, ko nozīmē “no TURIENES”, viņš parādīja uz kājstarpi un atkārtoja: “Garie mati no TURIENES.”
Rakstot šo tekstu, es joprojām trīcu. Es nevaru teikt, ka tad es biju morāli sagrauta. Taču dažas rētas dvēselē joprojām ir palikušas. Labi, ka man bija tuvi cilvēki, kam varēju visu pastāstīt. Es neesmu Krievijas aģente. Es nenoliedzu Jona Vaitkus radošo talantu. Taču vēlos atvērt vēl vienu lappusi viņa morāles grāmatā,” Judita Juknele vēsta savā Facebook profilā. Pie viņas ieraksta lasāmi atbalsta vārdi Juditai un pateicība par viņas drosmi dalīties šajā pieredzē.
Kasjauns.lv jau vēstīja par skandālu kaimiņvalsts mākslas aprindās - scenogrāfe Simona Biekšaite atklāja, ka viņai uzmācies Lietuvas krievu drāmas teātra direktors Jons Vaitkus, kas ir viena no cienījamākajām Lietuvas teātra un kino personībām. Pats režisors pēc Biekštaites atzīšanās izplatīja medijiem atklātu vēstuli, kurā viņam veltītos pārmetumus nosauca par Krievijas propagandas daļu, kuru Kremļa propagandas kanāli īsteno, tuvojoties teātra direktora amata termiņa beigām un jauna vadītāja vēlēšanām.
