Izraēlas alā atrastas vecākās cilvēku paliekas ārpus Āfrikas kontinenta
Izraēlas alā atrasts daļējs žokļa kauls ar septiņiem zobiem. Zinātnieki šo atklājumu sauc par vecāko pazīstamo Homo Sapiens palieku ārpus Āfrikas kontinenta. Tas pierāda, ka cilvēki šo kontinentu pameta daudz agrāk, nekā iepriekš vēstīts
Izraēlas alā atrastas vecākās cilvēku paliekas ārpus Āfrikas kontinenta
Izraēlas alā atrasts daļējs žokļa kauls ar septiņiem zobiem. Zinātnieki šo atklājumu sauc par vecāko pazīstamo Homo Sapiens palieku ārpus ...
Pētnieki ceturtdien paziņoja par fosilijas atklājumu, kura ir 177 000 līdz 194 000 gadus veca.
Jauna pieaugušā augšējā žokļa kreisā fosilija neatklāj personas dzimumu. Tā atrasta Mislijas alā, Karmela kalna rietumu nogāzē 12 kilometrus uz dienvidiem no Haifas. Tā atradusies sabrukušā alā, ko reiz apdzīvojuši cilvēki. Alā atradušies dažādi žāvējumu, sadedzināti dzīvnieku kauli, kā arī asmeņi un citi akmens instrumenti, kurus tolaik izmantoja.
Homo sapiens pirmo reizi parādījies Āfrikā, un to agrāk zināmās fosilijas bijušas aptuveni 300 000 gadus vecas. Galvenais pagrieziena punkts bijis tad, kad mūsu sugas pirmie pārstāvji pameta kontinentu, lai ceļotu uz citām pasaules malām.
Līdz šim vecākās Homo sapiens fosilijas ārpus Āfrikas arī tika atrastas Izraēlā. Viena no tām arī atradās Karmela kalnā, tā bija 90 000 līdz 120 000 gadus veca.
"Jaunais atklājums papildina ideju, ka cilvēki migrēja no Āfrikas pa ziemeļu maršrutu - Nīlas ieleju un Vidusjūras austrumu piekrasti, nevis dienvidu maršrutā pāri Bab al-Mandebas šaurumam, Saūda Arābijas dienvidu krastā," paziņoja Telavivas universitātes paleoantropologs Izraēls Herškovičs.
"Tas ir aizraujošs atklājums, kas apstiprina citas versijas par agrāku migrāciju no Āfrikas," piebildapaleoantropologs Rolfs Kvams no Binhemptonas universitātes Ņujorkā.
"Tagad mums šai migrācijai beidzot ir fosilās liecības, papildus secinājumiem, kas iegūti no seniem DNS," turpina Kvams, atsaucoties uz ģenētisko pētījumu, kas liecina par migrāciju no Āfrikas vismaz pirms 220 000 gadiem un, iespējams, pat agrāk.
Herškovics pieļauj, ka Homo sapiens, iespējams, cēlušies pirms 500 000 gadu.
Mislijas alu cilvēki, visticamāk, bija nomadi jeb klejotāji.
"Viņi bija prasmīgi mednieki un medīja liela izmēra sugas, tostarp savvaļas liellopus, briežus un gazeles. Viņi plaši izmantojuši augus, iespējams, lai ieklātu gultu," piebilda Kvams.
