Salonikos 50 000 cilvēku iziet ielās, lai paustu savu viedokli strīdā par Maķedonijas nosaukumu

Strīds par Maķedonijas nosaukumu pastāv kopš 1991.gada, kad Maķedonija pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas, un ir saindējis kaimiņattiecības ar Grieķiju.

Grieķija liedz šai valstij tiesības saukties par Maķedoniju, kas ir arī Grieķijas ziemeļu reģiona nosaukums. Šī strīda dēļ Grieķija ir bloķējusi Maķedonijas centienus iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO.

Sarunas par šī strīda atrisināšanu bez panākumiem ilgušas jau vairāk nekā 20 gadus, taču vasarā attiecības abu valstu starpā nedaudz uzlabojās, kad Maķedonijā pie varas nāca sociāldemokrāti un premjera amatā stājās Zorans Zaevs.

Viņš acīmredzot ir apņēmies pārvarēt Grieķijas pretestību Maķedonijas centieniem iestāties NATO un ES.

Grieķija un Maķedonija šomēnes paziņoja, ka intensīvi strādā pie gadu desmitiem ilgā strīda par Maķedonijas nosaukumu atrisināšanas.

Iespējams, ka Skopje piekritīs nomainīt valsts nosaukumu no Maķedonijas Republikas uz versiju, kas būtu Atēnām pieņemamāka, piemēra, Ziemeļmaķedoniju.

Protestētāji Salonikos pieprasīja, lai jaunajā nosaukumā vispār nebūtu minēts vārds "Maķedonija".

Demonstrāciju organizēja labējo radikāļu partija "Zelta rītausma" un vietējā garīdzniecība.

Tomēr grieķu kareivīgums šajā jautājumā gadu gaitā ir mazinājies, ja salīdzina ar 1992.gadu, kad vairāk nekā miljons cilvēku izgāja Saloniku ielās, skandējot "Maķedonija ir grieķu".

Sabiedriskās domas izpētes organizācijas "Alco" veiktā aptauja priekš Grieķijas radiostacijas 24/7 liecina, ka 63% respondentu uzskata, ka Grieķijas interesēs būtu panākt abām valstīm pieņemamu risinājumu ANO organizētās sarunās.

Arī Grieķijas pareizticīgo baznīca, kas bija viena no vadošajiem spēkiem 1992.gada protestos, šoreiz centās distancēties no demonstrācijas Salonikos.