Krievijā noplūdusi radioaktīva viela, bet Čeļabinskas onkologs to uztver ar humoru

Arī daļā Krievijas konstatēts radioaktīvs piesārņojums ar rutēnija izotopu 106 (Ru-106). Turklāt pašas Krievijas meteoroloģijas dienests ziņojis, ka ap ķīmisko rūpnīcu "Majak", kas atrodas Čeļabinskas apgabalā Dienvidurālos, reģistrēts ārkārtīgi augsts Ru-106 līmenis, kas 986 reizes pārsniedz normu.

Neesot nekādu draudu

Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijā Rosatom apgalvo, ka valsts kodolobjektos nekādi incidenti nav notikuši. Arī rūpnīca Majak, kas pārstrādā izlietoto kodoldegvielu un atrodas Rosatom pārziņā, paziņojusi, ka piesārņojumam neesot nekāda sakara ar uzņēmuma darbību.

"Majak" mierina, ka atklātais piesārņojuma līmenis nerada draudus cilvēku dzīvībai un veselībai un ir 20 000 reižu mazāks nekā “atļautā gada norma”. Rūpnīca uzsver, ka jau daudzus gadus nav ražojusi Ru-106.

Krievijas meteoroloģijas dienesta vadītājs Maksims Jakovenko paudis, ka piesārņojums nerada draudus veselībai, piebilstot, ka šā dienesta pienākums nav noteikt piesārņojumu avotu.
Krievijas Zinātņu akadēmijas Rūpnieciskās ekoloģijas institūta Urālu nodaļas direktora zinātniskais vietnieks Iļja Jarmošenko teic, ka nekāda riska nav – radona līmenis dzīvokļos “ir desmitreiz augstāks”. Pēc Jarmošenko vārdiem, nav nekādas nepieciešamības evakuēt Argajašas ciemu, kur radioaktīvais fons bija pārsniegts 986 reizes.

Pēc Krievijas meteorologu datiem, radioaktīvais mākonis kopā ar gaisa masām bija pārvietojies vispirms uz Vidusjūru, bet vēlāk Eiropas ziemeļiem. Krievijā Ru-106 atklāts Urālu dienvidos, Tatarstānā, Rostovas un Volgogradas apgabalos.

Francijā bez panikas

Francijas Radiācijas aizsardzības un kodoldrošības institūts (IRSN) 9. novembrī brīdināja, ka Francijā laikā no 27. septembra līdz 13. oktobrim fiksēts Ru-106. IRSN vēstīja, ka avots, visticamāk, ir negadījums apvidū starp Volgu un Urāliem, norādot, ka Eiropā konstatētais līmenis neapdraud veselību, raksta BBC.

Tomēr institūts norāda, ka negadījuma vietā radiācijai vajadzēja būt ļoti augstai un, ja šāda situācija rastos Francijā, varas iestādes īstenotu pasākumus iedzīvotāju aizsardzībai pret piesārņojumu.

Paaugstinātu radiāciju septembra beigās fiksēja arī Vācijas federālais pretradiācijas dienests. 3. oktobrī Ru-106 konstatēts Itālijas atmosfērā. Mierinājumam – kopš 6. oktobra radioaktīvā izotopa līmenis Eiropā mazinājies un novembrī vairs nav fiksēts.

Kādas ir versijas

Francijas eksperti uzskata, ka Ru-106 diez vai noplūdis no kodolreaktora, jo tad atmosfērā nokļūtu arī citi radioaktīvie izotopi. Otra versija – negadījums noticis, ražojot, izmantojot vai utilizējot jonizējošā starojuma avotus. Iespējams, Ru-106 noplūdis, apglabājot izlietoto kodoldegvielu, vai to saturošs materiāls iekļuvis "Majak" metālu kausēšanas krāsnī, pieļauj Krievijas "Greenpeace".

Izskanējis arī pieņēmums, ka uz Zemes nokritis mākslīgais pavadonis, kura enerģijas avotā izmantots rutēnijs, taču šo iespēju noraidījusi Starptautiskā atomenerģētikas aģentūra – satelīta krišana nepaliktu nepamanīta.

Krieviem iesaka futbolu un alu

Krievijas meteorologi pat izteikušies, ka traci ceļ tikai dažas dabas aizsardzības organizācijas pirms nākamā gada budžeta veidošanas, lai vairotu savu nozīmību. Čeļabinskas apgabala iedzīvotāji notikušo uzņēmuši pilnīgā mierā – kā ziņo prokuratūrā un policijā, neviens nežēlojas un neprasa iejaukties varas iestādēm. Nekādas briesmas iedzīvotājiem nedraud, uzsver apgabala galvenais onkologs Andrejs Važeņins. Tiem, kuri tomēr uztraucas, viņš iesaka “skatīties futbolu un dzert alu”.

Kas ir rutēnijs

Rutēnijs ir sudrabainas krāsas metāls, kas pieder platīna grupai. Šo ķīmisko elementu 1844. gadā atklāja Tartu dzimušais vācbaltu zinātnieks Karls Ernsts Klauss un nosauca par godu savai dzimtenei – Ruthenium latīniski nozīmē Krievija (Igaunija tolaik bija Krievijas sastāvā).

Kilograms rutēnija šā gada 20. novembrī maksāja 4180 dolāru. Dabā sastopami septiņi stabili rutēnija izotopi (atšķiras neitronu skaits atomā), bet Ru-196 dabiskā ceļā nerodas. To iegūst, sašķeļot atomus reaktorā, izmanto arī vairākās ārstēšanas metodēs medicīnā. Šis izotops ir stabilākais no mākslīgi radītajiem, pussabrukšanas periods ir vairāk nekā gads.

Maruta Bukleviča, Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste teic: “Rutēnija izotopu līmeni gaisā Latvijā Radiācijas drošības centrs nemēra. Gaidām papildu informāciju no Starptautiskās atomenerģētikas aģentūras. Kad to saņemsim, tad arī par to sabiedrību informēsim. Valsts vides dienests informāciju par piesārņojumu ir saņēmis no ārzemju kolēģiem, un koncentrācija, ko konstatēja gaisā, bija ļoti zema. Šāds daudzums nerada risku iedzīvotāju veselībai. Tomēr pagaidām vēl nav iespējams pateikt, cik liels daudzums piesārņojuma nonācis Latvijā.”