Eiropas Savienība negrib stingru robežu ar Ziemeļīriju

Lielbritānijas sastāvā esošās Ziemeļīrijas robeža ar Īriju ir viens no trim galvenajiem jautājumiem izstāšanās sarunās. Brisele uzstāj, ka vispirms jāpanāk vienošanās par Īrijas robežu, ES pilsoņu statusu Lielbritānijā pēc Brexit un izstāšanās rēķinu, un tikai tad varēs sākt sarunas par abu pušu tirdzniecības līgumu.

ES iekšējā dokumentā atbalstīta Dublinas pozīcija, ka Ziemeļīrijai vajadzētu ievērot ES vienotā tirgus un muitas savienības noteikumus, lai nepieļautu robežkontroles punktu atjaunošanu uz robežas ar Īrijas Republiku.

Lielbritānija paziņojusi, ka 2019. gadā atstās vienoto tirgu un muitas savienību, radot neskaidrību, kā saglabāt atvērtu robežu.

Robežkontroles punktu atjaunošana uz 499 kilometrus garās Ziemeļīrijas un Īrijas robežas traucētu apmēram 30 000 cilvēku, kas to šķērso, lai dotos uz darbu, un palielinātu birokrātisko slogu uzņēmumiem.

Pastāv arī bažas, ka stingra robeža varētu atjaunot Ziemeļīrijā starpkopienu spriedzi, kas kopš 1998. gadā panāktā izlīguma ir pierimusi, kā arī veicināt kontrabandu.

ES vienotais tirgus nodrošina brīvu preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku kustību 28 valstu blokā. Muitas savienības noteikumi paredz, ka no trešajām valstīm blokā ievestajām precēm, šķērsojot ES iekšējās robežas, netiek piemēroti turpmāki tarifi.

Īrijas valdība nekomentē ES iekšējos dokumentus, tomēr uzsver, ka atbalsta 27 dalībvalstu pozīciju par Ziemeļīrijas palikšanu muitas savienībā.

“Optimāls risinājums būtu Lielbritānijas palikšana muitas savienībā un vienotajā tirgū. Tomēr galīgais lēmums ir jāpieņem Lielbritānijai,” pavēstījis Īrijas valdības pārstāvis. “Neskatoties uz to, ir būtiski, lai Lielbritānija vismaz apņemtos nodrošināt, ka netiek atjaunota cietā robeža un tiek aizsargāta nozīmīga Ziemeļu – Dienvidu sadarbība un visas Īrijas ekonomika.”