Norvēģijas tiesa daļēji apmierina masu slepkavas Breivīka prasību

"Tiesa (..) konstatējusi, ka ieslodzījuma apstākļi atzīstami par necilvēcīgu izturēšanos," teikts tiesas spriedumā, norādot, ka Bērings-Breivīks gandrīz piecus gadus turēts izolācijā.

Tajā pašā laikā tiesa atzina, ka viņa tiesības uz korespondenci nav tikušas pārkāptas.

Tiesas sēdes laikā Šīenas cietumā, kur Bērings-Breivīks izcieš 21 gadu ilgo cietumsodu, viņa advokāts pirms mēneša paziņoja, ka notiesātais ir "garīgi ievainojams", un pauda bažas, ka turpmāka izolācija varētu kaitēt viņa klientam.

Savukārt prokuratūra, atsaucoties uz cietumsargu un psihiatra teikto, tiesā uzsvēra, ka ierobežojumi attiecībā uz Bēringu-Breivīku esot vajadzīgi, jo viņš joprojām rada draudus sabiedrībai.

Bērings-Breivīks sūdzējās par divu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pantu pārkāpumu. Viens no tiem aizliedz "necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos vai sodu", bet otrs garantē tiesības uz "privātās un ģimenes dzīves" un sarakstes neaizskaramību.

Notiesātais cietumā tiek turēts izolācijā no pārējiem ieslodzītajiem, un viņa korespondence tiek ierobežota.

Savus ieslodzījuma apstākļus viņš ir raksturojis kā "spīdzināšanu" un "elli".

Norvēģijas Ģenerālprokuratūra paziņojusi, ka korespondence tiek ierobežota, lai neļautu masu slepkavam izveidot galēji labējo teroristu tīklu.

2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā, nogalinot astoņus cilvēkus, bet tad devās uz Ūteijas salu, kur Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnē nošāva 69 cilvēkus - pārsvarā pusaudžus, no kuriem jaunākā nesen bija nosvinējusi 14.dzimšanas dienu.

2012.gada 24.augustā Oslo tiesa atzina Bēringu-Breivīku par vainīgu 77 cilvēku slepkavībā, piespriežot viņam maksimāli iespējamo 21 gadu cietumā ar iespēju soda termiņu pagarināt, ja pēc tā izciešanas viņš tiks atzīts par joprojām bīstamu sabiedrībai.

Tiesa piecu tiesnešu sastāvā vienbalsīgi Bēringu-Breivīku atzina par pieskaitāmu, uz ko bija uzstājis arī viņš pats, lai gan prokuratūra lūdza atzīt viņu par psihiski slimu un nozīmēt piespiedu ārstēšanu slēgta tipa iestādē.