Krievijas ārlietu ministra vietnieks: "Apgalvojumi par informatīvo karu un kiberuzbrukumiem ir fantāzijas"
Apgalvojumiem par Krievijas jau sākto informatīvo karu un kiberuzbrukumiem Baltijai nav nekādu pierādījumu un tie vērtējami kā fantāzijas, šādu viedokli intervijā laikrakstam "Segodņa" paudis Krievijas ārlietu ministra pirmais vietnieks Vladimirs Titovs, kurš vakar viesojās Latvijā.
"Fantāzijām, kā saka, nav nekādu robežu. Apsūdzības pret Krieviju par kiberuzbrukumu izdarīšanu ir kļuvušas par reālu fobiju. Tajā pašā laikā neviens nav spējis uzrādīt kādus pierādījumus. (...) Acīmredzot ir ērti iebiedēt savus pilsoņus ar šausmu stāstiem un vienlaikus šādi skaidrot straujo protesta noskaņu pieaugumu un citas nelaimes, kas skārušas Eiropu," izteicies politiķis.
Titova skatījumā, arī militārās mācības "Zapad" esot notikušas caurskatāmi un stingri saskaņā ar starptautiskajām normām, un paši Rietumi rīkojot liela mēroga mācības, kuru scenārijs esot bijis provokatīvs attiecībā pret Krieviju.
Kopumā Krievijas un Latvijas attiecības Titovs novērtējis kā tālas no optimālām, kam pie vainas esot Latvija ar savu pret Krieviju vērsto retoriku, atbalstu sankcijām pret Krieviju u.tml. "Šādā toksiskā atmosfērā ir grūti noskaņoties optimismam," izteicies ministra vietnieks un paziņojis, ka "mūsu durvis pilnvērtīgai attiecību atjaunošanai ar Baltijas valstīm vienmēr ir atvērtas", kaut arī uzbāzties ar draudzību Krievija negrasoties.
Titovs novērojis, ka Krievijas un Eiropas Savienības (ES) valstu attiecības bieži ietekmējot mazākumā esošās "rusofobiskās valstis", tomēr Krievija turpinot dialogu, jo jūtot, ka "mūsu attiecību stagnācija neatbilst ne ES, ne Krievijas interesēm", turklāt Eiropā Krievija jau jūtot nogurumu no šīs situācijas.
Krieviju neapmierina Latvijas iecerētās reformas krievvalodīgajās skolās, kas paredz pāreju uz mācībām latviski vidusskolu posmā. "Šādus plānus, protams, nevar vērtēt citādi, kā vien uzskatīt par nākamo posmu sistemātiski īstenotajai politikai izspiest krievu valodu no dažādām dzīves sfērām jūsu daudznacionālajā valstī," teicis Titovs, atzīmējot, ka ne visi politiskie spēki to atbalsta, un paužot cerību, ka politiķi ieklausīsies protestos.
Tāpat Titovu sarūgtinot tas, ka neesot vērojami nekādi uzlabojumi Krievijas tautiešu tiesību jomā Latvijā. "Diemžēl situācija neuzlabojas, lai gan ir bijuši vairāk nekā 50 ieteikumi no vadošām starptautiskām organizācijām, piemēram, atvieglot naturalizācijas kārtību un piešķirt balsstiesības nepilsoņiem." "Masu bezvalstniecības problēma nezaudē savu asumu. Atsevišķi mēģinājumi, lai labotu situāciju, acīmredzami nav pietiekami, lai pilnībā izskaustu šo parādību, kas ir vēsturisks aberācija un nav pieņemama mūsdienu demokrātijām," paziņojis Krievijas politiķis.
