Pēc trim gadiem kuģiem Baltijas jūrā beidzot aizliegs izgāzt kanalizācijas atkritumus
Prāmjiem un kuģiem tiks aizliegts kanalizācijas atkritumus izgāzt Baltijas jūrā, kas ir viena no piesārņotākajām pasaules ūdenstilpēm, paziņoja Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO).
Aizliegums spēkā stāsies 2019.gada jūnijā un attieksies uz jauniem pasažieru kuģiem, bet divus gadus vēlāk tas sāks attiekties arī uz vecākiem kuģiem, teikts IMO izplatītajā paziņojumā.
2011.gadā IMO Jūras vides aizsardzības komisija ierosināja aizsargāt Baltijas jūru, nosakot tai "īpašās zonas" statusu, bet bija nepieciešami pieci gadi, lai vienotos par aizliegumu jūrā izgāzt atkritumus no kuģu kanalizācijas sistēmas.
Zviedrijas infrastruktūras ministre Anna Johansone apsveica lēmumu, tomēr pauda nožēlu, ka tam bija nepieciešams tik ilgs laiks vairāku Baltijas jūras piekrastes valstu iebildumu dēļ.
"Sarunas bija ilgas un brīžiem grūtas, jo daudzas valstis bija pret to," sacīja Zviedrijas ministre, bet atteicās nosaukt valstis, kas iebilda pret jauno regulējumu.
Dažas valstis norādījušas, ka trūkst infrastruktūras, lai atkritumus varētu apsaimniekot Baltijas jūras piekrastē esošajās ostās.
Aizliegums palīdzēs veicināt "ilgtspējīgāku kuģošanu" un veicinās ilgtspējīgu tūrismu, Johansone norādījusi Zviedrijas valdības mājaslapā publicētajā paziņojumā.
"Saskaņā ar jauno regulējumu pasažieru kuģu kanalizācijas atkritumu izgāšana īpašajā zonā būs vispārēji aizliegta, izņemot tad, ja kuģī darbojas sertificēta atkritumu apsaimniekošanas stacija," teikts IMO paziņojumā.
Lai gan noteikumi nebūs obligāti nekavējoties, IMO Jūras vides aizsardzības komisija aicina valdības un rūpniecības grupas sākt nekavējoties ievērot jaunās vadlīnijas.
Lielākā daļa zinātnieku piekrīt, ka atsevišķā lielākā Baltijas jūras problēma ir nitrāti un fosfāti no rūpnieciskās lauksaimniecības, kas izraisa jūras dibena eitrofikāciju, noplicinot skābekļa krājumus seklajos ūdeņos un smacējot tur esošo floru un faunu.
Neskatoties uz to, ka 2007.gadā tika panākta vienošanās par Baltijas jūras stāvokļa uzlabošanu līdz 2021.gadam, reģiona valstis lielā mērā ir atteikušās no tādiem centieniem, liecina vides aizsardzības jomas nevalstisko organizāciju dati.
Baltijas jūras reģiona valstis ir Zviedrija, Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Vācija, Polija, Dānija, Norvēģija un Krievija.
