Jaunākā informācija par referendumu Katalonijā: spāņu premjers paziņo, ka tas nav noticis
Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs svētdienas vakarā paziņoja, ka neatkarības referendums Katalonijā nav noticis.
"Šodien pašnoteikšanās referenduma Katalonijā nebija. Joprojām valda likuma vara ar visu tās spēku," sacīja Rahojs uzrunā televīzijā drīz pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas Katalonijas valdības rīkotajā neatkarības referendumā.
Policija Katalonijā "izpildīja savu pienākumu", uzsvēra Spānijas premjers.
Referendums bija "īsts uzbrukums likuma varai, (..) uz kuru valsts reaģēja stingri un mierīgi," teica Rahojs.
Viņš arī sacīja, ka referendums bija "'ņirgāšanās par pašu demokrātijas būtību".
"Mums bija jādara tas, kas bija jādara," uzsvēra Spānijas premjers, kurš ir arī konservatīvās Tautas partijas līderis.
Spānijas policija cenšas kavēt referendumu Katalonijā
Katalonijā svētdien notiek balsošana Spānijas valdības aizliegtajā neatkarības referendumā, lai gan policija mēģina nepieļaut balsošanu, ieņemot referenduma iecirkņus un konfiscējot ...
Simtiem cietušo
Katalonijā svētdien notiekošā neatkarības referenduma laikā konfrontācijā ar policija ievainoti vairāk nekā 460 cilvēki, paziņojusi Barselonas mēre Ada Kulau.
"Katalonijā ievainoti jau vairāk nekā 460 cilvēki. Kā Barselonas mēre es pieprasu nekavējoties izbeigt policijas uzbrukumus neaizsargātajiem iedzīvotājiem," tviterī ierakstījusi Katalonijas galvaspilsētas mēre.
Par cietušiem Latvijas pilsoņiem ziņu nav.
Šajā jautājumā nav saņemti zvani uz Konsulārā departamenta ārkārtas tālruni, tāpat neviens valstspiederīgais par situāciju Katalonijā nav vērsies Latvijas vēstniecībā Spānijā.
Konsulārajā reģistrā neviena persona nav reģistrējusi savu ceļojumu Spānijā.
Saskaņā ar Spānijas Nodarbinātības un sociālās apdrošināšanas ministrijas datiem jūnija beigās Katalonijas reģionā ar derīgu uzturēšanās atļauju bija reģistrēti 1447 Latvijas valstspiederīgie.
ĀM aicina ceļotājus no Latvijas, kuri atrodas vai plāno doties uz Spāniju, īpaši uz Katalonijas lielāko pilsētu Barselonu, sekot līdzi aktuālajai informācijai Latvijas un Spānijas plašsaziņas līdzekļos par drošības situāciju valstī un respektēt Spānijas iestāžu norādījumus.
Ja persona nonākusi ārkārtas situācijā, ĀM aicinām sazināties ar Latvijas vēstniecību Spānijā pa tālruni +34 913 691 362 vai Konsulārā departamenta diennakts dežurantu pa tālruni +371 26 33 77 11 vai e-pastu "palidziba@mfa.gov.lv".
Policija, izsitot durvju stiklu, ieņēma iecirkni Sanžulijas de Ramisas ciematā pie Žironas, kurā bija paredzēts balsot Katalonijas reģionālās valdības vadītājam Karlesam Pudždemonam. Tomēr Pudždemons nobalsoja citā iecirknī netālajā Korneljas de Terri ciematā.
Videomateriālos, kas tiek demonstrēti televīzijā un ir ievietoti sociālajos tīklos, redzams, kā policisti velk projām cilvēkus no rindām pie balsošanas iecirkņiem. Barselonā vairāki cilvēki aizturēti.
Spānijas Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka policisti konfiscē balsošanas urnas un biļetenus.
Cilvēki, kas sapulcējušies pie iecirkņiem, katalāņu valodā skandē: "Votarem!" ("Mēs balsosim!")
Katalonijas valdība svētdienas rītā paziņoja, ka referendums netiks atcelts, lai gan policija ir slēgusi lielāko daļu balsošanas iecirkņu.
"[Katalonijas] valdība šodien var apstiprināt, ka mēs varam svinēt pašnoteikšanās referendumu - lai arī ne tā, kā mēs to gribējām," žurnālistiem Barselonā teica Katalonijas valdības preses sekretārs Žordi Turuļs.
Dažas stundas pirms plkst.9 (10 pēc Latvijas laika) paredzētā balsošanas sākuma iecirkņos tika nogādāti referenduma biļeteni, kuros ir jautājums: "Vai jūs vēlaties, lai Katalonija kļūtu par neatkarīgu valsti republikas formā?" Uz šo jautājumu balsotājiem jāatbild ar "jā" vai "nē".
Svētdien jau agrā rītā daudzi cilvēki ieradās balsošanas iecirkņos, atsaucoties referenduma rīkotāju aicinājumam pulcēties iecirkņos jau no plkst.5 (6 pēc Latvijas laika), lai tos aizsargātu un neļautu policijai tos slēgt.
"Esmu atnācis lai aizstāvētu savas zemes - Katalonijas - tiesības," ziņu aģentūrai "Associated Press" (AP) sacīja 73 gadus vecais pensionārs Žoakims Bošs, kurš bija atnācis uz balsošanas iecirkni kādā Barselonas skolā, kur jau bija sapulcējušies vairāk nekā 100 cilvēku.
Vairākām skolām, kur ierīkoti balsošanas iecirkņi, izcelti no eņģēm vārti, lai apgrūtinātu policijai skolu teritoriju slēgšanu. Dažviet pie iecirkņiem lauksaimnieki novietojuši traktorus.
Informēta persona policijā, kas vēlējās palikt anonīma, aģentūrai "Reuters" teica, ka policistiem dots rīkojums slēgt balsošanas iecirkņus, tomēr ieteikts izvairīties no vardarbīgas rīcības pret iecirkņos esošajiem cilvēkiem.
Spānijas Iekšlietu ministrija sestdienas vakarā paziņoja, ka policija ir slēgusi vairumu ēku, kur iekārtoti balsošanas iecirkņi. Tomēr daudzus iecirkņus vēl kontrolē neatkarības piekritēji. Liela daļa iecirkņu ierīkota skolās, un tajos visu nakti atradās neatkarības atbalstītāji, viņu vidū arī ģimenes ar bērniem.
Paredzēts, ka iecirkņi būs atvērti līdz plkst.20 (21 pēc Latvijas laika). Balsstiesības ir vairāk nekā pieciem miljoniem Katalonijas iedzīvotāju.
Tā kā daudzi iecirkņi ir slēgti, Katalonijas valdība paziņojusi, ka cilvēki var balsot jebkurā iecirknī, ne tikai tajā, kurā viņi ir reģistrēti, kā arī izmantot biļetenus, kurus paši izdrukājuši no interneta.
Pavisam bija ierīkoti 2315 balsošanas iecirkņi, taču nav ziņu, cik no tiem svētdien darbojas. Katalonijas valdība paziņojusi, ka darbojas 73% iecirkņu.
Konflikts starp centrālo valdību un Katalonijas līderiem neatkarības referenduma jautājumā ir izvērties par vienu no Spānijas lielākajām krīzēm pēdējo gadu desmitu laikā.
Madride ir aizliegusi šo referendumu un uzskata, ka tas ir nelikumīgs, jo tiesas atzinušas to par antikonstitucionālu.
Savukārt Katalonijas reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons uzstāj, ka Katalonijai ir demokrātiskas tiesības lemt par savu nākotni.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Katalonijas iedzīvotāji ir sašķelti reģiona neatkarības jautājumā, tomēr vairākums katalāņu grib, lai viņiem būtu iespēja atrisināt šo jautājumu likumīgā un saistošā nobalsošanā.
Daudz cietušo policijas vardarbībā
Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons svētdien apsūdzēja policiju neattaisnojamā vardarbībā, Barselonā ar gumijas lodēm izklīdinot cilvēkus, kas vēlējās nobalsot Spānijas valdības aizliegtajā referendumā par Katalonijas neatkarību.
"Spānijas valsts īstenotā neattaisnojamā vardarbibas izmantošana, kas ir gan neracionāla, gan bezatbildīga, neapturēs katalāņu tautas gribu," žurnālistiem sacīja Pudždemons.
Policija uz "biļeteniem, balsošanas urnām un skolām" atbild ar "stekiem un gumijas lodēm", sacīja Katalonijas valdības vadītājs.
Barselonas mēre Ada Kulau aicinājusi izbeigt vardarbību pilsētas ielās un mudinājusi Spānijas premjerministru Mariano Rahoju atkāpties no amata.
Ārkārtas palīdzības dienestu pārstāvji paziņoja, ka svētdien Katalonijā sniegta palīdzība 38 cilvēkiem, kas cietuši policijas vardarbībā. 35 cilvēki viegli cietuši, bet trīs ir guvuši nopietnākas traumas. Deviņi cietušie nogādāti slimnīcās.