Krievi Tatarstānā nevēlas mācīties tatāru valodu
foto: Vida Press
Tatārietes svin nacionālos svētkus – Sabantuju.
Pasaulē

Krievi Tatarstānā nevēlas mācīties tatāru valodu

Kas Jauns Avīze

Tatarstānā krievu aktīvisti rīko kampaņu pret obligāto tatāru valodas mācīšanu skolās. Daudzās Krievijas tautas ar savu valodu un kultūru ir tikai traucēklis, bet tatāri ir otra lielākā tauta Krievijā un tik viegli nepiekāpjas, raksta "Kas Jauns Avīze".

Krievi Tatarstānā nevēlas mācīties tatāru valodu...

No 3,84 miljoniem Tatarstānas iedzīvotāju tatāru ir 53,2%, krievu – 39,7%. Krievijas prezidents Vladimirs Putins jūlijā izteicās pret citu pamattautu valodu obligātu mācīšanu skolās, izņemot krievu, kas ir “dabisks garīgais karkass visai mūsu daudznacionālajai valstij”. Krievijas tautu valodas esot neatņemama to kultūras neatņemama daļa, tiesības tās apgūt garantē konstitūcija, bet – brīvprātīgi.

Atsaucas uz konstitūciju

Tatarstānas Izglītības ministrijā uz to atbild, ka Krievijas konstitūcija dod tiesības republikām noteikt valsts valodu, kuras šeit kopš 1992. gada ir divas. Gan krievu, gan tatāru valoda skolā jāapgūst līdzvērtīgi, beidzot 9. klasi, valsts eksāmenu kārto arī tatāru valodā.

Aprīlī izveidotā Tatārijas krievvalodīgo vecāku komiteja, kas apvieno vairāk nekā 4000 cilvēku, izplata petīciju, kurā uzsver, ka “nacionālo valodu” apmācība kaitē krievu valodas apguvei. Grupas pārstāvis Edvards Nosovs portālam "Meduza" skaidro, ka krievu valodas stundas no piecām nedēļā samazinātas līdz trim, literatūra – no četrām līdz divām.

Baškīri zaudē, kalmiki turas

“Tatāru valodu es nezinu, dēls arī ne – tā nav mūsu dzimtā valoda, mēs tajā vispār nesazināmies,” saka Alsu Gazizova, ceturtklasnieka māte, kura septembra sākumā ar sūdzībām ministrijai panāca, ka viņas dēlam tatāru valoda nav jāmācās. Tās vietā stundās viņš varēja zīmēt, bet tas nebija ilgi.
Jau pēc nepilnas nedēļas skolas direktore paziņoja, ka būs vien jāmācās, jo tāda ir “ministrijas nostāja un likumi”. Gazizova vērsusies pilsētas prokuratūrā un Krievijas Izglītības ministrijā. 20. septembrī jau 1536 vecāki no 92 skolām uzrakstījuši atteikumu no obligātas tatāru valodas mācīšanas viņu bērniem.
Viņuprāt, pozitīvs piemērs ir Baškortostāna, kur vietējā valoda izmesta no skolu obligātās programmas. Arī Burjatijā burjatu valoda kopš 2014. gada ir fakultatīvs priekšmets, bet Altaja Republikā altajiešu valodu skolotājiem un sabiedriskajiem darbiniekiem neizdevās ieviest kā obligātu tikai altajiešu skolēniem – prokuratūra paziņoja, ka tas pārkāps viņu tiesības. Kalmikijā pagaidām pozīcijas notur vietējās valodas aizstāvji, kur tā ir obligāta.

Bez valsts atbalsta valoda iznīks

Tikmēr sociālajos tīklos izveidotā grupa "Tatārvalodīgie vecāki" iestājas par obligātām stundām. “Bez valsts atbalsta jebkura valoda ar laiku iznīkst,” uzskata divu bērnu māte Čulpana Hamidova.

Viņa brīdina, ka, līdzko te ieviesīs brīvprātības principu, valsts paziņos, ka tatāru valodas mācīšanai nepietiek naudas. Turklāt 2004. gadā Krievijas Konstitucionālā tiesa nosprieda, ka tatāru valodas mācīšana nav pretrunā konstitūcijai.
2015./2016. mācību gadā Tatarstānā darbojās 785 skolas ar tatāru mācību valodu, 711 – krievu, 98 – čuvašu, 29 – udmurtu, 20 – mariešu.