foto: /All Over Press/ Vida Press
Krievijai brālīgā Abhāzija pārvērtusies par reketa republiku - tur ar nāves draudiem atņem biznesu
26. augustā Abhāzija svin neatkarības dienu. Tā labprāt saņem Krievijas finansiālu un militāru atbalstu, bet tās uzņēmējus aplaupa un padzen.
2017. gada 12. augusts, 08:11

Krievijai brālīgā Abhāzija pārvērtusies par reketa republiku - tur ar nāves draudiem atņem biznesu

Kas Jauns Avīze

Kremlis tradicionāli pārmet rusofobiju puspasaulei, bet ne ar pušplēstu vārdu neaizstāv tautiešus Krievijai politiski draudzīgajās teritorijās. Šāds piemērs ir Abhāzija, kur krieviem ar nāves draudiem atņem biznesu un īpašumus, šonedēļ raksta "Kas Jauns Avīze".

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Kopš 1992. gada Abhāzija ir atšķēlusies no Gruzijas, starptautiski kā valsti šo Krievijas militāri atbalstīto teritoriju atzīst tikai Maskava, Nikaragva, Venecuēla un Nauru.

Maskava dotē bandītu republiku

Krievijas uzņēmēji, kas bija sacerējušies te veidot rūpnīcas, lielveikalus, viesnīcas, ir pamatīgi vīlušies – ja nedalās ar vietējo mafiju, viņus vienkārši padzen. Argumenti – šī ir Abhāzija, un te tā pieņemts. Maskava šai "bandītu republikai" gadā dotācijās izmaksā astoņus miljardus rubļu (112 miljoni eiro), bet savus uzņēmējus aizstāvēt negrasās.  

Mihails Panovs, Krievijas kompānijas "Socpromstroj" dibinātājs, 2010. gadā nolēma uzbūvēt Abhāzijā plastmasas cauruļu rūpnīcu. Tobrīd tas šķita izdevīgi. Panovs intervijā Radio Svoboda uzsver, ka viņa princips ir biznesā izvairīties no kompanjoniem, un arī šajā reizē uzsvēris, ka uzņēmums piederēs tikai Krievijas kompānijai, vietējie būs algoti darbinieki.

Rūpnīcu pārņem bruņoti vīri

Kamēr būvēja, viss bija kārtībā, bet, sākoties ražošanai, galvenais inženieris, Abhāzijas "kara varonis", vēlēšanu komisijas loceklis Romāns Gerija sāka saimniekot kā pa savu kabatu un pieprasīja, lai ieceļ viņu par līdzīpašnieku. Pērn septembrī Panovs viņu atlaida un nosūtīja uz Abhāziju savu grāmatvedi un apsardzi.

Rūpnīcā viņus sagaidīja vietējie, iesēdināja auto, aizveda līdz robežai un ieteica šeit vairs nerādīties. Kad ieradās pats Panovs, viņu jau sagaidīja aptuveni 30 bruņotu vīru. Abhāzi ar tradicionālu reiderismu nekrāmējas – kad uzņēmumu sagrābj, viltojot dokumentus, piedzenot neesošus parādus, uzpērkot tiesu.

“Mums skaidri lika saprast – vai nu tūdaļ aizbraucam, vai mūs nogalinās,” saka Panovs. Gerija uz pārmetumiem laupīšanā atbildējis: “Nē, šī ir mūsu zeme, mēs par to karojām, tātad viss, kas uz tās atrodas, ir mūsu.” Tikmēr par zemes nomu turpina maksāt Panovs, no rūpnīcas nesaņemot ne kapeikas – tālāk par vārtiem viņu nelaiž.

Tādas te tradīcijas

Gandrīz visas Panova sūdzības varas iestādēm ir ignorētas gan Abhāzijā, gan Krievijā. Nav līdzējusi arī tikšanās ar Abhāzijas iekšlietu ministru un pat ne ar prezidentu Raulu Hadžimbu. “Prezidenta administrācijas pārstāvji piedāvāja vidutāju lomu sarunās ar noziedzniekiem… Tur taču visi cits citu pazīst un visi cits citam izpalīdz,” sūrojas uzņēmējs

Sarunās bijusi jūtama līdzjušana bandītiem – savējie taču. Panovam tā arī pateikts – ražotne pēc likuma pieder viņam, bet “mums ir noteiktas tradīcijas”. Un tās acīmredzot ir svarīgākas nekā Abhāzijas līgums ar Krieviju, kas cita starpā paredz atbalstu donorvalsts biznesam. Krievijas Ārlietu ministrija sava pilsoņa nedienas atstājusi bez ievērības – svarīgāk ir sacerēt protesta notas par brīvības cīnītāju – nacionālo partizānu – godināšanu Latvijā.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Reketieri likvidē lielveikalu

Līdzīgā situācijā ir Krievijas uzņēmējs Igors Varovs, kuram kopš 2004. gadā Gagrā piederēja Abhāzijā lielākais tirdzniecības centrs "Kontinent". 2014. gadā bruņota banda ieņēma ēku un pieprasīja maksāt ikmēneša nodevas. Varovs atteicās un palīdzību meklēja pie Krievijas vēstnieka Semjona Grigorjeva, cerot, ka iejauksies pats Putins.

“Mēs taču abhāzus aizstāvam, viņi dzīvo uz mūsu nodokļu rēķina, mēs viņiem maksājam pensijas, citas dotācijas. Bet viņi mūs uzmet. Uz to Grigorjevs man atbildēja: viņi [krievi] taču zina, kur brauc, un ir jābūt gataviem,” "Radio Svoboda" žēlojas Varovs.
Tirdzniecības centru viņam izdevās atgūt vienu reizi uz īsu laiku – bija sākuši pūt pamestie produkti, smaka bija briesmīga, un vajadzēja sakopt. Kad tas bija izdarīts, atkal visu pārņēma abhāzu banda, kas lielveikala darbu neatjaunoja.

Varovs uzskata, ka šāds bandītisms Abhāzijā izvērties līdz ar tagadējā prezidenta stāšanos amatā 2014. gadā – viņa bezdarbība un vienaldzība devusi signālu, ka likumam nav nekādas varas un nozīmes.  

Izputina velonomu

Aleksejs Tverskojs pērn Suhumi atvēra velonomu. Šogad jūnijā ieradās vietējie kriminālmeklēšanas darbinieki, pieprasot divriteņus par brīvu. Krievs nepiekāpās, piekrita tikai nolaist cenu uz pusstundu. Abhāzi atgriezās pēc pusotras stundas, viens divritenis bija salauzts. Atbildot uz pretenzijām, Tverskoju piesolīja aizvest uz mežu un velonomu atņemt, bet naktī nozaga pusi velosipēdu – dārgākos un labākos.

Uzņēmējs nolēma atlikušos pārdot un atgriezties Krievijā. Iesniegumu policijai viņš nerakstīja – te ir klanu sistēma, kur noziedznieku piesegs milicijā strādājošs brālis.

Jāpiebilst, ka 2013. gadā Suhumi nogalināja Krievijas vēstniecības pirmo sekretāru Dmitriju Višerņevu un viņa sievu – šis diplomāts centies aizstāvēt tautiešu īpašumus.