Kur nedrīkst rādīt vidējo pirkstu? Krievijas tūristus māca, kā pareizi uzvesties

Patiesībā daudzi padomi ir visai izglītojoša un noderīga informācija par citu valstu tradīcijām, tostarp nevēlamiem žestiem un valodas īpatnībām. Piemēram, Lielbritānijā pirksti V formā ir uzvaras – Victory – zīme, bet Turcijā – kurdu separātistu simbols. 

Cienīt paražas, nerādīt vidējo pirkstu

Tātad, ko Krievijas ārlietu resors iesaka ņemt vērā, izbraucot ārpus robežas. Jebkurā valstī ir ieteicams:
1) izturēties draudzīgi pret vietējiem iedzīvotājiem, rēķināties ar viņu dzīvesveidu;
2) būt pacietīgam, nebūt rupjam, nepazemot vietējo iedzīvotāju cieņu;
3) nemāt pret cilvēku ar roku, kas daudzās valstīs nozīmē necieņu vai nicinājumu;
4) cienīt ieražas un tradīcijas, neizrādīt augstprātību un nicinājumu pret vietējo kultūru, nepieļaut aizvainojošus izteikumus pret valsts vadītājiem;
5) neizmantot Holivudas filmās bieži sastopamus nicinošus žestus (izstieptu vidējo pirkstu, pirksta grozīšanu pie deniņiem);
nekritizēt vietējo (reizumis specifisko) virtuvi vietējo iedzīvotāju klātbūtnē;
6) atturēties no vārdiem nēģeris vai nigers.

Mošejā basām kājām kārtīgā apģērbā

Vairāki padomi māca, kā uzvesties islāma valstīs – neblenzt uz sievietēm, nerādīt uz viņām ar roku vai pirkstu, pat nemēģināt uzrunāt uz ielas. Tāpat nevajag censties iepazīties ar mājas saimnieka ģimenes sievietēm un aicināt viņas pie galda. Šajās valstīs sievietei iepazīstoties nedrīkst sniegt roku.

Pavisam nelāga doma ir ienakt mošejā apavos un šortos, traucēt lūgšanas procesu, piedāvāt vietējiem alkoholu un dāvināt izstrādājumus no cūkādas. Arī budistu valstīs nevajag apmeklēt tempļus ar pārlieku atklātu apģērbu (kailiem pleciem, šortos virs ceļiem vai īsās kleitās) un apavos. Nedrīkst aiztikt budistu mūkus, un fotografējoties uz Budas statuju fona, atdarināt to pozu. Vēl viens aizliegums – aiztikt vietējo iedzīvotāju galvu.

Kā sveicināties Botsvānā un Laosā

Ir arī sniegti noderīgi padomi par konkrētām valstīm, piemēram, Botsvānā ieteicams vietējos sveicināt pirmajiem, vienkārši paceļot roku. Laosā nesarokojas, bet pieliek plaukstu pie krūtīm (savām), un Brunejā ir nepieklājīgi rādīt ar pirkstu vai ar labās rokas dūri uzsist pa kreiso plaukstu. Ēģiptē ir pilnīgi nepieļaujami pat joku līmenī salīdzināt cilvēku ar kādu dzīvnieku. Ārpus kūrorta sievietēm jāatturas no īsām kleitām, dziļiem dekoltē un kailiem pleciem, bet vīrieši nekādā ziņā nedrīkst par daudz skatīties uz vietējām dāmām.

Ļoti der uzmanīties no šāda žesta – augšā pacelti četri pirksti (rādītājpirksts, vidējais, zeltnesis un mazais pirkstiņš). Par to var pat nokļūt cietumā, jo šī ir Ēģiptē aizliegto Brāļu musulmaņu zīme.

Irānā ārpus likuma ir skūpsti un apskāvieni publiskā vietā, turklāt ļoti jāuzmanās no vārdiem, kas satur zilbes kir un kos – šādi persiešu valodā apzīmē sieviešu un vīriešu dzimumorgānus. Tādējādi vēlme parunāt par kosmosu var radīt neveiklu situāciju.
Ja pārdevējs paziņo taarof vai kabele nadere, kas formāli nozīmē bez maksas, par preci tomēr ir jāsamaksā, citādi var kļūt par zagli.

Lamāties prot arī Izraēlā

Publiski gānīties nekur nav labi, bet Izraēlā arī bez Krievijas tūristiem var izdzirdēt krievu lamuvārdu izkropļotu versiju – tos jau 20. gadsimta sākumā ieveda ebreju emigranti, kas devās apgūt Palestīnu. Tomēr ārzemniekiem jāizvairās no necenzētas jidiša leksikas (poc, šmok) un arābu lamuvārdiem (kus ummak, šarmuta). Un pavisam nepieļaujami ir nosaukt ebreju par žid.
Valstīs ar slāvu valodām, piemēram, Serbijā un Slovākijā, ir jāuzmanās ar krievu necenzēto leksiku. Turklāt Slovākijā par tādu uzvedību draud naudas sods no 50 līdz 100 eiro.

Jāfano par pareizo futbola klubu

Spānijā būtiski zināt, par kuru futbola klubu fano vietējie. Galvaspilsētas turīgajiem parasti tas būs Madrides Real, vidusšķirai – Atletico, Katalonijā – Barcelona. Publiski izrādīta negatīva attieksme pret gejiem spāņiem nebūs saprotama. Kaut arī šī ir katoļu valsts, Spānija ir oficiāli atļāvusi viendzimuma laulības un te ir Eiropā lielākā iecietība pret citādu seksuālo orientāciju.

Sievietes satiekoties un iepazīstoties parasti sabučo uz abiem vaigiem gan sievietes, gan vīriešus. Šīs normas neievērošanu spāņi var uztvert kā dīvainību.

Eiropā ar distanci

Eiropā augstu vērtē cilvēka privāto telpu, un parasti arī citviet pasaulē vēlams ieturēt vismaz pusmetra distanci no sarunas biedra. Piemēram, Zviedrijā sabiedriskajā transportā nav pieņemts sēsties blakus svešam pasažierim, ja ir citas brīvas vietas.

Dānijā jāizvairās no personiskas dabas jautājumiem, te ir nepieklājīgi izvaicāt par algu, darbu, ticību, etnisko piederību un seksuālo orientāciju.

Nīderlandē nav pieņemts kavēt, tas pat ir aizvainojoši, tāpat kā pārtraukt sarunu mobilā telefona zvana dēļ – to ieteicams izslēgt vai galējas nepieciešamības gadījumā brīdināt par gaidāmo zvanu.

Tiekoties un atvadoties pieņemts paspiest roku gan kungiem, gan dāmām, to nedarīt ir nepieklājīgi. Līdzīgi daudzām valstīm nīderlandiešus labāk neizjautāt par karalisko ģimeni, kur nu vēl to kritizēt. Nepieļaujami ir nacionālistiski un antisemītiski izteikumi.

Interesanti, ka latvieši neapvainojas, ja apvaicājas par mūsu un lietuviešu valodas līdzību, bet holandiešu un vācu valodas gan nepieklājas salīdzināt.

Norvēģijā svarīgi zināt, ka te ir ļoti stingra bērnu tiesību uzraudzība. Ne tikai par iepļaukāšanu vai purināšanu, bet arī par balss pacelšanu var nokļūt vietējās policijas un bāriņtiesas redzeslokā, un ārzemnieki nav izņēmums. 

Kanādā bez pikantiem jokiem

Īpašs brīdinājums Krievijas ārlietu resoram ir par Kanādu – te esot vērojama ieciklēšanās uz dzimumu līdztiesību, tāpēc labāk nestāstīt sālītas anekdotes par blondīnēm vai gejiem. Vankūverā, Toronto un Monreālā, kur ir lielas seksuālo minoritāšu kopienas, varot pat dabūt sodu par naida noziegumu.
Labāk atturēties arī no emociju izrādīšanas saskarsmē ar pretējo dzimumu, lai neapsūdzētu seksuālā uzmācībā. Universitāšu studentu pilsētiņās pat pastāv sabiedriskā tikumības policija. Un noteikti nedrīkst Kanādu salīdzināt ar ASV.

Kā fotografēt vadoņu bildes

Ar Ziemeļkoreju visumā ir skaidrs bez īpaša izklāsta – nedrīkst neko, kur nu vēl anekdotes par mīļoto vadoni. Ja nu gribat klātienē apskatīt pēdējo īsteno komunisma citadeli, der zināt – turienes restorānos aizliegts atstāt dzeramnaudu, un fotografējot telpās, kur ir vadoņu portreti, tiem pilnībā jāietilpst kadrā.

Turpretim otrajā Korejā daudzos restorānos pieņemts novilkt apavus un par sliktu uzvedību uzskata, ja jaunieši, īpaši meitenes, smēķē sabiedriskās vietās vecāku cilvēku klātbūtnē.
Interesanti, ka par citām valstīm īpaši nav ieteikts apgūt to valodā vismaz pieklājības frāzes, bet, dodoties uz Ķīnu, gan rekomendēts iemācīties mandarīnu mēlē labdien, paldies, uz redzēšanos, atvainojiet, esmu no Krievijas – tas parādīšot cieņu pret ķīniešu kultūru un sarunas biedru. Kopumā gan attieksme Ķīnā pret Krieviju esot pozitīva.

Mongolijā ar cieņu pret uguni

Mongolijā kopš padomju laikiem daudzi itin labi pieprot krievu valodu, tāpēc šeit īpaši jāatturas publiski kritizēt vietējos. No senajām ieražām mongoļiem saglabājusies cieņpilna attieksme pret sava pavarda uguni. Nekādā ziņā nedrīkst liet ūdeni vai pienu ugunī, aizskart liesmu ar nazi vai asu priekšmetu, izvilkt no katla gaļu ar nazi, iemest pavardā atkritumus. Viesojoties jurtā, ir liels grēks gulēt, izstiepjot kājas pret pavardu.

Mongolijā pastāv labās rokas tradīcija – pialu apsveicināšanās ceremonijā pasniedz tikai ar labo roku. Ja gadās kādam uzmīt uz kājas, vainīgajam jāatvainojas un jāpaspiež roka. Nevērīgu naudas pasniegšanu, turklāt iespiežot banknoti starp vidējo un rādītājpirkstu, mongoļi uztvers kā augstprātību.

Par karaļa aizskaršanu cietumsods

Mēle jāpievalda arī krievu iecienītajos Taizemes kūrortos, kur daudzi ir apguvuši šo valodu. Ļoti svarīgi zināt, ka šajā valstī īpaši nepieļaujami ir slikti izteikties par karalisko ģimeni. Pietiks ar publisku mutes palaišanu vai nepieklājīga žesta parādīšanu monarha portretam, lai riskētu nokļūt cietumā līdz pat 15 gadiem.

2009. gadā Taizemes tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu austrāliešu rakstniekam, apsūdzētam par karaliskās ģimenes goda aizskaršanu viņa novelē. 2007. gadā piesprieda desmit gadu cietumsodu kādam šveicietim, kurš dzērumā ar krāsu sabojāja vairākus karaļa portretus.

Sabiedriskajās vietās dažas reizes dienā, kinoteātros pirms seansa un citur atskaņo himnu. Taizemieši tad pieceļas, ieņem miera stāju un pēc tam paklanās. Uz ārzemniekiem šī prasība neattiecas, tomēr ir vēlams sekot vietējo piemēram.
Nedrīkst rādīt ar kājas lielo pirkstu vai apavu purngalu uz Budas statuju vai karaļa portretu. Uz taizemieti nevajag bakstīt ar pirkstu, jau pirmajā tikšanās reizē apskaut un klapēt pa muguru.
Dienvidaustrumāzijas zemēs un īpaši Taizemē nepieņemami ir pacelt balsi – tas ir apvainojums. No bļaušanas taizemietis ne tikai nedarbosies ātrāk, bet vispār pārstās jūs apkalpot, pat ja tas ir viņa pienākums.

Vērts zināt, ka līdz pat 13. oktobrim Taizemē turpināsies sēras, pieminot pērn oktobrī mirušo karali Pumipolu Aduljadeju. Apmeklējot publiskas vietas, izņemot pludmales, apģērbā jāizvairās no spilgtām krāsām un pikantērijām. Ja ir vēlme izrādīt cieņu pret vietējiem, var apģērbam pielikt melnu sēru lentīti. Galvas paklanīšana aizgājēja portreta priekšā pavisam noteikti izpelnīsies atzinību.

TOP 7: Krievijas Ārlietu ministrija brīdina:

• Kenijā galēji asu reakciju var izraisīt kenijieša salīdzināšana ar pērtiķi. Jāteic, ka tāda uzvedība nav pieņemama ne tikai Kenijā, bet viscaur Āfrikā un arī citos kontinentos.
• Senegālā ir lūgums neiegravēt uz baobabiem uzrakstus no sērijas Es te biju, nerāpties tajos, neraut lapas un augļus.
• Uzbekistānā nedrīkst lamāt un apvainot sarunas biedra māti.
• Nīderlandē nav pieņemts novēlēt stipru veselību, jo to uztver kā mājienu, ka kaut kas nav īsti labi.
• Somijā jāatturas no vārdiem čuhoņec, čuhna – somi zina, ka šādi krievi mēdz viņus saukt nicinošā nozīmē. Somiem ir uzvārdi, kas krievu valodā skan visnotaļ interesanti – Huitu, Hujala, Hujanen. Tos izdzirdot, jāsaglabā pilnīgs miers.
• Līdzīgi jāapvalda sevi, Serbijā dzirdot vārdu ponos. Viņiem tas ir lepnums, kamēr krieviski apzīmē caureju.
• Francijas restorānos, neprotot franču valodu, ļoti ieteicams lūgt ēdienkarti krievu vai angļu valodā. Nepratēja centieni izrunāt vārdus franču valodā var radīt konfliktsituāciju. Nekādā ziņā nevajag demonstrēt nicīgumu pret franču valodu, mēģinot kaut ko ieskaidrot francūžiem krieviski un dusmojoties, ka viņi nesaprot.

Ne Latvija, ne Igaunija un Lietuva šajā tiešām vērtīgo padomu klāstā nav pieminētas.