Lietuvā varētu atrasties NATO aizturētas personas
Pasaulē
2009. gada 13. septembris, 21:00

Lietuvā varētu atrasties NATO aizturētas personas

Jauns.lv

Savulaik apspriesta iespēja Lietuvā turēt NATO valstu bruņoto spēku citās valstīs aizturētas personas. Te varētu būt izveidoti cietumi „Al Qaeda" kaujiniekiem.

To atzinis bijušais Lietuvas Aizsardzības ministrijas otrā izlūkošanas departamenta pretizlūkošanas vadītājs Doms Grigaļūns. Interneta vietnē "YouTube" ievietotā videomateriālā Grigaļūns stāsta, ka šādu iespēju pārrunājis ar savu priekšnieku Jonu Markeviču, kurš pašlaik ir Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites padomnieks.

Grigaļūns ir pirmais, kurš atzīst, ka Lietuva apsvērusi iespēju uzņemt aizturētos no citām valstīm, kopš augusta otrajā pusē ASV telekanāls "ABC News" ziņoja, ka ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) Lietuvā līdz 2005.gadam turējusi astoņus teroristu tīkla "Al Qaeda" dalībniekus.

Lietuvas tagadējās un bijušās amatpersonas līdz šim noraidījušas apgalvojumus par to, ka Lietuvā bijis slepens CIP cietums.

Ieslodzījumu vietas teroristiem

"Es domāju, ka Lietuva varētu būt izveidojusi cietumus "Al Qaeda" kaujiniekiem. Tas ir ļoti ticami," videoklipā sacījis Grigaļūns, uzsverot, ka viņš labi atceras sarunu ar Markeviču, kurš tolaik bija otrā izlūkošanas departamenta direktora vietnieks.

Pēc Grigaļūna teiktā, viņi ar Markeviču apprieduši iespējas nogādāt Lietuvā atsevišķas personas. Markevičs esot lūdzis Grigaļūna padomu par šāda plāna tehniskās īstenošanas iespējām.

"Es biju profesionālis šajā jomā. Tas bija vispārīgs jautājums, lūgums sniegt padomus," videoierakstā saka Grigaļūns. Viņš uzsver, ka "tolaik mēs nerunājām par "Al Qaeda" kaujiniekiem, bet par palīdzību partneriem, ja tiem ir nepieciešams nogādāt kādu Lietuvā un pilnīgi konfidenciāli turēt viņu drošībā".

Grigaļūns teica, ka viņš esot ierosinājis priekšlikumus šī plāna īstenošanai. "Viena iespēja bija strādāt ar liecinieku aizsardzības programmu saskaņā ar sadarbības līgumu. Bet šajā gadījumā problēma bija trešā persona, kas nozīmēja potenciālu informācijas noplūdi. Vēl viena iespēja bija izmantot mūsu pašu resursus, lai izdarītu šo lietu, tas ir izveidot [aizturēšanas] vietu zināmās [militārās] mācību bāzēs un [turēt] šīs personas tur." Uz lūgumu minēt konkrētas vietas Grigaļūns nosauca specdienestu mācību vietu Raudonvarē Viļņas apkārtnē.

"ABC News" ziņoja, ka Lietuva nodevusi CIP rīcībā ēku pie Viļņas. Pēc Grigaļūna videoierakstā teiktā, viņš arī ierosinājis turēt šādas personas arī vietās, kas domātas aizsargātiem lieciniekiem.

Jau vēstīts, ka 20.augustā telekanāls "ABC News", atsaucoties uz anonīmiem "bijušajiem CIP darbiniekiem", informēja, ka Lietuvā darbojies slepens CIP cietums. "ABC News" interneta vietnē bija lasāms, ka Lietuvas puse CIP vajadzībām atvēlējusi kādu ēku Viļņas apkārtnē, kurā aptuveni gadu līdz 2005.gada beigām turēti astoņi augsta ranga "Al Qaeda" kaujinieki.

Lietuvas Ārlietu ministrija šos apgalvojumus nosauca par baumām un izdomājumiem. Arī toreizējais Lietuvas prezidents Valds Adamkus, premjers Aļģirds Brazausks un Seima spīkers Arturs Palausks, kā arī tagadējā prezidente Daļa Grībauskaite paziņoja, ka viņiem neesot informācijas, ka Lietuvā būtu bijis slepens CIP cietums.

Migla ap CIP cietumu

Savukārt Lietuvas premjerministrs Andris Kubiļus atgādināja, ka 2006.gadā pēc Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas lūguma Seima ārlietu komisija jau veica izmeklēšanu saistībā informāciju, ka, iespējams, Lietuvā līdz 2005.gadam funkcionējis CIP cietums. Tā kā komisija atzina, ka šāds cietums Lietuvā nav pastāvējis, otrreizēja izmeklēšana nav nepieciešama, norādīja Kubiļus.

Seima nacionālās drošības un aizsardzības komiteja augusta beigās lūdza "ABC News" atklāt šīs informācijas avotus, taču telekanāla atbilde bija noraidoša.

Lietuvas parlamenta ārlietu un nacionālās drošības un aizsardzības komitejas šonedēļ aicināja Lietuvas Ārlietu ministriju vērsties pie ASV varas iestādēm ar lūgumu sniegt Lietuvai informāciju par šī cietuma iespējamo eksistenci.

2006.gadā toreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs atzina, ka CIP ir nopratinājusi desmitiem terorismā aizdomās turētu cilvēku slepenās ieslodzījuma vietās ārvalstīs. Bušs aizstāvēja terorismā aizdomās turēto slepenu turēšanu ieslodzījumā un nopratināšanu un uzsvēra, ka CIP pret viņiem izturējusies humāni un nav spīdzinājusi. Cilvēktiesību aktīvisti uztvēra šo Buša paziņojumu ar zināmu skepsi. Līdz tam Buša administrācija atteicās atzīt slepeno CIP cietumu eksistenci.

BNS