Santa Klausu skolā sākušās vecīšu apmācības! Foto
Pasaulē

Santa Klausu skolā sākušās vecīšu apmācības! Foto

Jauns.lv

Arī Ziemassvētku vecīšus skārusi krīze –pirmo reizi Salaveču skola ir par maksu.

Santa Klausu skolā sākušās vecīšu apmācības! Foto...
Tiek izlemts, kuri ir un kuri nav pelnījuši dāvanas.
Tiek izlemts, kuri ir un kuri nav pelnījuši dāvanas.

Ziemassvētku vecīšu skolas prieka ministrija Londonā rīkoja pirmo ikgadējo apmācību dienu, kurā piedalījās gandrīz 30 valsts labākie un profesionālākie Ziemassvētku vecīši. „Var iemācīt to, kā izskatīties pēc īsta Ziemassvētku vecīša, bet tev vispirms ir jābūt Ziemassvētku vecītim savā sirdī,” uzsver skolas pasniedzējs.  Salavečiem tika mācīts tas, lai viņi zinātu, kā gūt oriģinālā vecīša šarmu un maģiju. Šī gada programmā ietilpst tas, kā pareizi izteikt salavečiem raksturīgo O – HO – HO saucienu, ziemeļbriežu vārdu apgūšana, pareiza tērpu izvēle, šeriju degustācija utt.

Tas viss par naudu!  Salaveču skola šogad pieaicinājusi finanšu ekspertu ( kurš pats dažkārt iejuties salaveča lomā), lai sniegtu profesionālajiem salavečiem priekšstatu par „Ziemassvētku biznesa aspektu”. Ja profesionālie salaveči pieteiksies arī šoreiz, kad apmācība sākusies par maksu, tad varot sagaidīt, ka 2009. gada Ziemassvētki būs vislabākie, kādi jebkad bijuši.  Tā sola šīs brīnumainās skolas vadība!

Arī Santaklausu aprindās ir savas modes tendences. Pašlaik, piemēram, modē esot Ziemassvētku vecīši ar īsto bārdu. „Kad es te biju pirms 18 gadiem,” ieminas kāds vecītis, „biju vienīgais ar bārdu. Bet tagad — paskatieties, daudziem ir bārdas.”

Vairākums, kam daba nav devusi sniegbalti sirmus matus, tos balina. „Es matus balināju kādus septiņus vai astoņus gadus, pirms tie kļuva dabīgi sirmi,” norāda viens no sirmgalvjiem. Matu balināšana, šķiet, problēmas nevienam nesagādā, taču bārdas krāsošana — gan. Daudzi stilisti pat atsakās to veikt, jo, izrādās, tas var būt visai bīstami. Kāds no Santaklausiem atceras, ka viņam šīs procedūras laikā vajadzējis elpot caur salmiņu, lai elpceļos nenonāktu kodīgās ķimikālijas.

Tāpat Santaklausu skolā ir studenti, kam nav īstās bārdas, jo reiz viņi to audzējuši, bet sapratuši, ka ar to jūtas neērti. Arī zupa ikreiz pēc ēdienreizes palikusi bārdā, un to vajadzējis bieži mazgāt. Ir vēl citi, kas nevar atļauties audzēt bārdu ieņemamā amata dēļ. Piemēram, policisti. Šiem vīriem meistare piedāvā parūkas un mākslīgās bārdas, kas darinātas no jaku vilnas. Vienas dabīgā materiāla parūkas cena var sasniegt pat 600 dolāru, bet pēc skata ir kā īsta! Santaklausu skolas audzēkņiem neiesaka sintētiskās bārdas un tērpus: tādos sevi vīksta vien vecīši amatieri.

Un tad jāizvēlas piemērots kostīms. Ziemassvētku vecīši, kas nav gana apaļīgi, var izmantot polsterētus mākslīgos vēderiņus. Pēc skata tie atgādina priekšautus. Vienu „priekšauta” galu apsien ap kaklu, otru ap vidukli. Taču lielākajai daļai studentu šādi papildinājumi nav pat vajadzīgi.

Kādu pēcpusdienu uz Santaklausu skolu uzaicināti vietējie pusaudži, lai atcerētos bērnību, — laiku, kad vēl ticēja Ziemassvētku vecītim, — un dalītos iespaidos, kas viņiem ir paticis un kas ne. „Man patika, ka vecītim ir gara bārda,” atminas kāda meitene, „bet nepatika smirdīga elpa.” — „Pēc tam kad es Santaklausam pateicu, ko vēlētos saņemt dāvanā, viņš noteica ho–ho–ho,” stāsta kāds cits, „un es tā arī nesapratu, ko viņš ar to domā.” — „Reiz viens Santaklauss berzēja man muguru,” ar nepatiku atceras kāds puisis. „Es nebūtu iebildis, ja viņš uzliktu roku man uz pleca, bet man ārkārtīgi nepatika, ka viņš berzē man muguru.”

Ziemassvētku vecīšu skolas vadītājs no personiskās pieredzes iesaka nekad dāvanu nešanai neizmantot lielos plastikāta maisus, kas domāti atkritumiem. Skolas priekšniekam pašam reiz gadījušās pamatīgas nepatikšanas — Ziemassvētku rītā viņš garāžā aiz pārskatīšanās paņēmis nepareizo maisu un bērniem aiznesis kuli, pilnu ar atkritumiem.

Ja tikšanās reizēs ar bērniem mazie lūdz neiespējamo — piemēram, lai tētis Ziemassvētkos atgriežas mājās, skolas vadītājs iesaka vecītim iziet no neērtās situācijas, piedāvājot, ka viņš kopā ar savu kundzi katrā ziņā noskaitīs lūgšanu par mazuļa tēti.

Santa Klausu skola

Kas jāievēro Santaklausam

•    Nekad nevaicājiet, vai bērni bijuši palaidnīgi vai rātni. Ziemassvētku vecītim tas ir jāzina pašam.

•    Neapsoliet bērniem, ka viņi noteikti dabūs to, ko ir lūguši.

•    Nekad neņemiet mazuli uz rokām. Ļaujiet, lai bērnu iesēdina jums klēpī.

•    Neļaujiet bērnam jāteniski sēdēt jums uz kājas. Tas ir nedroši, turklāt fotogrāfijā izskatās atbaidoši.

•    Rūpējieties par personīgo higiēnu. Esiet tīrs un izvairieties no ēdieniem, kam pievienoti sīpoli vai ķiploki.

•    Nekad nesmēķējiet un nemalkojiet alkoholu, kad esat Ziemassvētku vecīša ietērpā.

•    Pārāk daudz bez mitas izteiktu ho–ho–ho jau kļūst kaitinoši.

•    Neuzspiediet, ka jātic Ziemassvētku vecītim, ja cilvēks nevēlas tam vairs ticēt.

•    Ziemassvētku vecītis neaizraujas ar disciplīnas ieviešanu. Mazliet aizrādīt par uzvedību drīkst tikai Santaklausa kundze.

kasjauns.lv, Gundega Oliņa