ANO klimata samita otrā nedēļa iesākusies ar lieliem kašķiem
Dānijas galvaspilsētā notiekošā ANO klimata samita otrā nedēļa iesākusies visnotaļ vētraini, jo konferences pozitīvu iznākumu apdraud gan jaunattīstības valstu lēmums uz laiku pamest darba grupas, gan Ķīnas pārmetumi Rietumvalstīm.
Lai novērstu samita katastrofisku neizdošanos, tā dalībnieki strādājuši arī naktī uz otrdienu.
Kā norādīja Baltais nams, ASV prezidents Baraks Obama vēlas noslēgt vienošanos, kas paredz "nozīmīgus soļus" globālās sasilšanas apkarošanā. Tikmēr ministri, kuri Kopenhāgenā iegrimuši intensīvās sarunās, atzinuši, ka līdz piektdienai, kad ieradīsies 120 valstu vadītāji, jāsāk spert milzīgi soļi.
Cerības uz veiksmīgu samita iznākumu pirmdien būtiski iedragāja jaunattīstības valstu boikots, kas beidzās tikai pēc solījuma saņemšanas, ka netiks apiets šobrīd spēkā esošais Kioto protokols. Līgums paredz, ka tā bagātajām dalībvalstīm jāsamazina tā dēvētie siltumnīcefekta gāzu izmeši, taču tas neuzliek pienākums jaunattīstības valstīm.
Kioto protokolu nav ratificējušas arī ASV, kas uzskata līgumu par netaisnu, jo tas neuzliek pienākumus strauji augošajām ekonomikām, kas ir vienas no lielākajām piesārņotājām.
Kā žurnālistiem norādīja jaunattīstību valstu apvienības G77 koordinatore Bernadita de Kastro Millere, konferences rīkotāji - Dānijas pārstāvji - viņus izstumj no svarīgākajām sarunām.
"Mums netiek dotas nekādas iespējas lemt. Mēs esam ļoti nobažījušies," viņa sacīja, sarunu procesu nodēvējot par "pilnīgi nedemokrātisku un pilnīgi necaurskatāmu".
Konferenci aizēnojušas arī ASV un Ķīnas nesaskaņas.
Jau ziņots, ka Pekina apsver iespēju nepiedalīties atbalsta fondā jaunattīstības valstu cīņai ar globālās sasilšanas izraisītajām sekām.
"Finanšu resursu piešķiršana jaunattīstības valstīm [klimata izmaiņu apkarošanai] ir juridisks pienākums," izdevumam "Financial Times" pirmdien norādīja Ķīnas ārlietu ministra vietnieks He Jafei. "[Tomēr] tas nenozīmē, ka Ķīna arī piešķirs finansējumu - visticamāk, tā nebūs. Mēs negaidām, ka uz Ķīnu plūdīs nauda no ASV, Lielbritānijas un citām valstīm."
"Ķīna nebūs šī darījuma šķērslis. Es zinu, ka gadījumā, ja darījums neizdosies, cilvēki tajā vainos Ķīnu. Tā ir attīstīto valstu viltība. Viņiem jāskatās pašiem uz sevi, nevis jāizmanto Ķīna kā attaisnojums," viņš sacīja.
Turpretī Baltais nams atklāja, ka Obama, kurš konferences dalībniekus uzrunās piektdien, ir apņēmības pilns "noslēgt vienošanos, kas valstīm uzliek pienākumu" ievērojami samazināt globālo sasilšanu, taču viņš vienlaicīgi arī atzīst, ka līdz tam vēl ir daudz darba.
"Nav šaubu, ka vēl krietnu laiku būs neatrisināti jautājumi," norādīja Baltā nama pārstāvis Roberts Gibss.
Bažas par sarunu gaitu paudusi arī Eiropas Savienība (ES). Kā atzina bloka prezidējošās valsts Zviedrijas vides ministrs Andreass Karlgrēns, visi apzinās, ka laiks rit uz priekšu.
Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu brīdināja par iespējamu sarunu neizdošanos.
"Kā tas piektdien vai sestdien izskatīsies, ja būs vairāk nekā 100 valstu un valdību vadītāji no visas pasaules un mēs pasaulei tikai pateiksim, ka nevarējām vienoties?" retoriski jautā Barrozu.
Pirms došanās uz Kopenhāgenu arī ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns mudināja konferences dalībniekus strādāt aktīvāk: "Mums trūkst laika. Pasaule jau pietiekami ilgi ir gaidījusi."
"Ja viss tiks atstāts uz pēdējo brīdi atrisināšanai līderu vidū, mēs riskējam, ka vienošanās varētu arī vispār nebūt. Un tā būtu kļūda ar potenciāli katastrofiskām sekām," atzina Bans.
Kā jau vairākkārt ziņots, Kopenhāgenas samita mērķis ir vienoties par jaunu klimata izmaiņu ierobežošanas deklarāciju, kas aizstātu šobrīd spēkā esošo Kioto protokolu.
LETA
