Lielbritānijā sācies skandāls par dzīvu cūku spridzināšanu
Valdības labā strādājošie zinātnieki Lielbritānijā spridzina cūkas, lai noteiktu, cik ilgi tās spēs izdzīvot pie liela asiņu zuduma, ziņo The Daily Telegraph.
Kopumā slepenajā laboratorijā, kura darbojas jau kopš Pirmā pasaules kara laikiem un kurā veikti ķīmisko ieroču izmēģinājumi, uzspridzinātas 18 cūkas, kuras pirms tam ietītas speciālos kevlara aizsargtērpos.
Dzīvnieki novietoti aptuveni 2.5 metru attālumā no sprādziena vietas. Cūku asinsvados un urīnpūšļos zinātnieki ievietoja caurulītes, bet liesu izgrieza. Aortas krūšu daļā katrā cūkā ievietoti vadi, lai pārliecinātos, ka šis asinsvads tiks saplēsts. Savukārt, aizsargtērpi uzvilkti, lai eksperimenta objektus pasargātu no sprādziena šķembām. Eksperimenta gaitā cūkas atradušās spēcīgu pretsāpju līdzekļu iedarbībā un neviens no dzīvniekiem nav izdzīvojis.
Eksperimentētāji cer, ka iegūtie dati, palīdzēs kareivjiem Afganistānā, kā arī teroraktu upuriem. Galvenais pētījumu objekts ir sprādziena radīta asiņu zaudēšana un tās sekas.
Cietsirdīgie eksperimenti jau izsaukuši asu dzīvnieku tiesību aizstāvju reakciju. Lielbritānijas Liberāldemokrātiskās partijas parlamenta deputāts Normans Beikers jau paziņojis, ka „šie ir pretīgi un nevajadzīgi eksperimenti. Diemžēl, mēs esam pietiekami labi pazīstami ar teroraktu sekām. To, ko mēs nezinām, iespējams uzzināt arī nespridzinot cūkas”.
Savukārt, britu zinātnieki uzstāj, ka līdzīgi pētījumi ir sabiedrībai noderīgi. Pēc laboratorijas pārstāvju teiktā, ir pierādījumi, ka eksperimenti ir izglābuši cilvēku dzīvības.
2009.gada aprīlī sabiedrības sašutumu izraisīja līdzīgi cūku spridzināšanas eksperimenti ASV. „Ja dzīvnieku izmantošana pētījumos ļaus mums glābt cilvēku dzīvības, tad mēs uzskatām, ka mums ir uz to tiesības,” – paziņoja Džens Vokers, Pentagona zinātnisko pētījumu pārvaldes preses sekretārs. Tieši cūkas eksperimentos tiek izmantotas to fizioloģiskās līdzības ar cilvēkiem dēļ.
