Zinātnieki radījuši pirmo mākslīgo dzīvības formu pasaulē
Zinātnieki jaunā laboratorijas eksperimentā radījuši dzīvu šūnu. Zinātnieki sasniegumu nozīmīguma ziņā salīdzina ar atoma šķelšanu, bet oponenti eksperimentu dēvē par bīstamu spēlēšanos ar dzīvību un Dieva tēlošanu.
Zinātnieku sasniegums iezīmē jaunu izrāvienu zinātnē, kas paver durvis jauniem sasniegumiem gēnu inženierijā. Ģenētiskās inženierijas pretinieki notikušo sauc par bīstamu Frankenšteina stila spēlēšanos ar dabu.
Eksperimenta gaitā ASV biologs doktors Kreigs Venters ekstraktēja gēnus no baktērijas Mycoplasma capricolum. Tad no izņemtajiem gēniem tika izaudzētas mākslīgas DNS daļiņas, kas vēlāk „iestādītas” mirušajās baktērijās. Pēc tam daļiņas atdzīvojās un sāka vairoties, radot jaunu un līdz šim nebijušu dzīvības formu. Doktors Venters stāsta: „Šī ir pirmā sintētiskā šūna, kas jebkad radīta. Tas ir nozīmīgs solis uz priekšu zinātnē.”
Mākslīgie mikrobi nākotnē var tikt izmantoti dažādās vakcīnās un piesārņojumu tīrīšanā. Citi eksperti bažījas, ka jaunā tehnoloģija var tikt izmantota bioloģisko ieroču radīšanā un nonākot nepareizajās rokās pat iznīcināt pasauli.
Doktors Ekards Vimmers no Brūkas universitātes Ņujorkā brīdina par riskiem, kas pastāv gadījumā, ja jaunā tehnoloģija nonāks nepareizajās rokās, bet doktors Deivids Kings no „Cilvēku gēnu trauksmes organizācijas” paziņojis, ka zinātnieki „tēlo Dievu”.
Venters uzstāj, ka viņa izmantotās baktērijas atrodamas govīs, nevis cilvēkos. Bet tām radniecīgas baktērijas cilvēkiem izraisa pneimoniju. Jaunais sasniegums paver iespējas ļoti ātri izstrādāt vakcīnas pret dažādām kaitēm, kā arī biodegvielas ražošanā un dažāda veida piesārņojumu likvidēšanai.
