Pasaulē

Bojā gājušo skaits nemieros Kirgizstānā pieaudzis līdz 82 cilvēkiem

Jauns.lv

Bojā gājušo skaits trīs dienas ilgajos nemieros Kirgizstānā pieaudzis līdz 82 cilvēkiem, bet ievainoti vairāk nekā 1000, vēsta Kirgizstānas Veselības aizsardzības ministrija.

Bojā gājušo skaits nemieros Kirgizstānā pieaudzis ...

Pēc ministrijas datiem, aptuveni puse cietušo ir smagā stāvoklī un vairumam cietušo ir šautas brūces.

Nakts nemieru pārņemtajā Ošas pilsētā pagājusi mierīgi un svētdienas rītā nekādas sadursmes nenotiek. Savukārt Džalalabadas pilsētā šāvieni dzirdēti arī svētdien.

Kopš sestdienas vakara Ošas, Uzgenas, Karasuiskas un Aravanas pilsētās ar pagaidu valdības rīkojumu ieviesta komandantstunda visas diennakts garumā.

Valdība arī devusi drošības spēkiem pilnvaras Ošas un Džalalabadas pilsētās nepieciešamības gadījumā izdarīt mērķtiecīgus nāvējošus šāvienus, lai aizsargātu civiliedzīvotājus, pašaizsardzības gadījumā vai masveida bruņota uzbrukuma gadījumā.

Valstī arī izsludināta armijas rezervistu daļēja mobilizācija.

Savukārt Krievija noraidījusi Kirgizstānas pagaidu valdības lūgumu pēc tās spēku ievešanas kaimiņvalstī, lai palīdzētu apturēt nemierus. Tomēr Krievijas valdība solījusi nosūtīt humāno palīdzību.

Nekārtības, kas ceturtdienas vakarā Kirgizstānas dienvidu galvaspilsētā Ošā aizsākās ar kirgīzu un uzbeku jauniešu grupu kautiņu, drīz pārauga ielu cīņās, naidīgajām pusēm ķeroties pie akmeņiem, nūjām, arī šaujamieročiem. Tika demolēti un izlaupīti veikali, dedzinātas ēkas un automašīnas.

Oša ir Kirgizstānas otra lielākā pilsēta, un tajā ceturtā daļa iedzīvotāju ir uzbeki. Tāpat kā visa Vidusāzijas valsts dienviddaļa arī Oša tiek uzskatīta par Bakijeva atbalsta bastionu.

Kopš nemieru sākšanās, tūkstošiem uzbeku devušies bēgļu gaitās no Ošas un apkārtnes.

Starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas "Human Rights Watch" pētniece Andrea Berga, kas pati uzturas viesnīcā Ošā, lūdz, lai iejaucas starptautiskā sabiedrība.

"Situācija ir šausmīga. Valdībai nav kontroles pār pilsētu. Tas ir karš," sacīja Berga. "Nav iespējams nokļūt uz lidostu, un uzbeku rajoni deg. Visur šauj. Šausminoši telefonzvani no cilvēkiem, kas, ieslēgti šajās mahallās [uzbeku rajonos], redz, kā tiek izkauti viņu kaimiņi," sacīja pētniece.


LETA