Šveices Alpos pabeigta pasaules garākā tuneļa rakšana

Sagrūstot pēdējam šķērslim, strādnieki no abām tikko vēl klinšu sienas šķirtajām Gotharda tuneļa daļām steidzās sarokoties un sveikt viens otru.

"Šeit, Šveices Alpu pašā sirdī, viens no lielākajiem šī kontinenta vides projektiem ir kļuvis par realitāti," sacīja Šveices transporta ministrs Morics Loienbergs.

57 kilometrus garais ātrgaitas dzelzceļa tunelis tiks atklāts 2017.gadā, radot jaunu transporta artēriju starp ziemeļu un dienvidaustrumu Eiropu, kā arī mazinot satiksmes sastrēgumus un piesārņojumu Šveices Alpos.

Abas tuneļa daļas savienotas Alpu kalnu pamatnē 30 kilometru attālumā no vienas izejas aptuveni 2000 metru dziļi kalna iekšienē.

Dzelzceļa posma celtniecību Šveice uzsāka pirms 15 gadiem. Kopš tā laika bojā gājuši astoņi no aptuveni 2500 tuneļa strādniekiem, kas ik dienas veica spridzināšanas un urbšanas darbus cauri 13 miljoniem kubikmetru klinšu karstos, spiedīgos un mitros apstākļos.

Pēc tuneļa nodošanas ekspluatācijā 2017.gadā garuma ziņā tas pārsniegs 53,8 kilometrus garo Seikana zemūdens tuneli, kas savieno Japānas salas Honsju un Hokaido, un līdz šim pasaulē garāko 24,5 kilometrus garo Lerdālas autoceļa tuneli Norvēģijā.

Desmit miljardus Šveices franku (5,25 miljardus latu) vērtais Šveices projekts ātri ieguvis kontinentālus izmērus ar mērķi radīt taisnāko ceļu vienā no galvenajiem ziemeļu-dienvidu komerciālajiem maršrutiem Vācijas un Itālijas starpā.

ES transporta komisārs Sīms Kallass otrdien Gotharda tuneli nodēvēja par "apbrīnojamu projektu", solot savas ES satiksmes ministru regulārās sapulces laikā Luksemburgā vērot tuneļa rakšanas darbu pabeigšanas tiešraidi televīzijā.

Jāatzīmē, ka Šveice nav ES dalībvalsts.

Ceļojumu ar vilcienu pāri Alpiem Gotharda tunelis ļaus saīsināt par veselu stundu, atvieglojot arī ar transportlīdzekļiem pārslogotos Šveices kalnu ceļus.

"Gotharda tunelis ir izšķirošs pagrieziena punkts centienos novirzīt kravas pārvadājumus no ceļiem uz dzelzceļu," atzīmēja Federālā transporta biroja direktors.

Pēdējo gadu laikā arī Austrija, Francija un Itālija uzsākušas divus līdzīgus dzelzceļa projektus cauri austrumu un rietumu Alpiem. "Eiropas Savienība ir guvusi lielus panākumus mūsu virzienā," atzīmēja Šveices transporta ministrs Morics Loienbergers. Pagājušajā mēnesī viņš katram no saviem ES kolēģiem uzdāvināja biļeti Gotharda pamatnes tuneļa šķērsošanai 2017.gadā.

Plānots, ka ik dienas Gotharda divus tuneļus varēs šķērsot aptuveni 300 vilcienu, pasažieru vilcieniem sasniedzot ātrumu līdz 250 kilometriem stundā.

Pašreiz pieejamais augstāk esošais 15 kilometru garais tunelis ir novecojis un šaurs, spēj izturēt tika mazu daļu no slodzes, ko varēs uzņemt jaunais tunelis. Tomēr brīdī, kad tas pirms 128 gadiem tika pabeigts, toreiz prasot aptuveni 200 strādnieku dzīvības, tas noteikti bija milzīgs solis uz priekšu inženierzinātnēs.

Brīdī, kad 9,5 metrus platā urbjmašīna piektdien pieveiks pēdējos klints metrus, kopējās tuneļa izmaksas un citu Šveices Alpu dzelzceļa līniju modernizācijas darbu izmaksas sasniegs teju 19 miljardus franku (9,9 miljardus latu).

Vietējiem iedzīvotājiem tas nozīmē arī kāda Šveices inženiera gandrīz 63 gadus sena sapņa piepildījumu.

Karls Eduards Gruners jau 1947.gadā paredzēja ne tikai tuneļa tapšanu cauri Alpu kalnu pamatnei tieši šajā vietā, bet arī ātrgaitas dzelzceļa satiksmi, kas pārvadātu tūristus starp kontinentiem, ļaujot tiem apstāties arī pašā Alpu pievārtē.

Plāni stacijas "Porta Alpina" izbūvei Gotharda pamatnes tuneļa pusceļā pagaidām savu lielo izmaksu dēļ tika atlikti. Aplēsts, ka stacijas izbūve varētu sasniegt 50 miljonus franku (26,25 miljonus latu).

Tomēr šobrīd tiek gatavota milzīgas alas un evakuācijas pievedceļa izbūve zem Sedrunas ciema, netālu no vairākām zināmām slēpošanas vietām. Plānots, ka to paveiks kalnrūpniecības speciālisti no Dienvidāfrikas.