Hodorkovskis teicis tiesā savu pēdējo vārdu

Tikmēr Hodorkovskis Hamovņiku rajona tiesā otrdien teica noslēguma runu savai aizstāvībai otrajā krimināllietā, ziņo aģentūra "Interfax". Viņš paziņoja, ka nebaidās palikt cietumā līdz savai nāvei. "Man, tāpat kā nevienam, negribas dzīvot cietumā, taču es negribu arī mirt. Taču, ja būs vajadzīgs, es esmu gatavs, mana ticība ir dzīvības vērta," viņš teica.

Hodorkovskis uzsvēra, ka lieta pret viņu tika sagatavota pēc pasūtījuma un uz tiesu tiek izdarīts psiholoģisks spiediens. "Ir cilvēki, kuri grib mūs atstāt cietumā uz visiem laikiem un neslēpj to. Taču pagaidām viņi panākuši pretējo. Mūs, parastos cilvēkus, padarīja par simboliem cīņai pret patvaļu. Tomēr viņiem nepieciešams apsūdzošs spriedums, lai nekļūtu par grēkāžiem. Ceru, ka tiesa izturēs viņu psiholoģisko spiedienu," viņš piebilda.

Bijušais "Jukos" vadītājs atkārtoja, ka netic attaisnojošam tiesas spriedumam, taču turpina cerēt uz to. "Diez vai man ticēs, ja teikšu, ka nozagu visu "Jukos" kompānijām piederošo naftu. Tas nav iespējams. Taču tāpat neviens netic, ka Maskavas tiesā iespējams attaisnojošs spriedums "Jukos" lietā. Un tomēr es gribu pieminēt cerību. Cerība dzīvē ir galvenais," ar vieglu smaidu sacīja Hodorkovskis.

Bijušais "Jukos" vadītājs savā pēdējā vārdā paziņoja, ka tad, kad viņš 20.gadsimta beigās veidoja "Krievijas labāko naftas kompāniju un izdarīja to, ar ko tagad lepojas "Rosņeftj", kas visu saņēma no "Jukos", pavīdēja cerība, ka satricinājumu un sajukuma laiki ir pagājuši". "Šī cerība diemžēl pagaidām nav attaisnojusies, taču tā ir dzīva, dzīvo pat šeit, tiesas zālē, kad man jau ir pāri 50 gadiem," viņš sacīja.

Pēc Hodorkovska teiktā, "līdz ar jaunā prezidenta nākšanu pie varas daudziem pilsoņiem arī parādījās cerība, taču nevar samierināties ar to, ka cilvēki dēvē sevi par patriotiem, bet baidās no visām pārmaiņām". "Reformu sabotāža nav patriotisms, bet gan liekulība. Man kauns skatīties, kā savulaik sevi cienījoši cilvēki apmaina savu godu pret privilēģijām un žēlastības dāvanām," paziņoja Hodorkovskis.

Viņš pauda nožēlu, ka nevar aizstāvēt savus bijušos padotos, tomēr uzsvēra, ka atceras viņus katru dienu. "Es lepojos, ka tūkstošiem "Jukos" darbinieku vidū neatradās neviens, kurš būtu devis nepatiesas liecības," viņš teica.

Hodorkovskis aicināja tiesas priekšsēdētāju Viktoru Daņilkinu demonstrēt vīrišķību: "Gribu, lai tiesa manā valstī kļūtu neatkarīga, lai mēs neatstātu mantojumā saviem bērniem un mazbērniem totalitārisma pēdas. Visi saprot, ka jūsu spriedums ieies Krievijas vēsturē."

Vēršoties pie tiesneša, viņš piebilda: "Jūsu godība, jūsu rokās ir kaut kas vairāk nekā divi likteņi. Te tiek izlemts daudzu cilvēku liktenis, to cilvēku, kuri uzbūvēja māju, guva panākumus un negrib, lai tas viss tiktu iebrucējiem."

Kā uzsvēra Hodorkovskis, "šīs prāvas iznākumam seko miljoniem skatienu". "Cilvēki cer, ka valsts kļūs brīva un tāda, kurā cilvēka tiesības nebūs atkarīgas no cara, bet vara būs atkarīga no pilsoņiem, bet tiesa - no tiesībām un Dieva, ja gribat - no sirdsapziņas. Es ticu, ka tā būs, es neesmu ideāls cilvēks, bet gan idejas cilvēks," viņš teica.

Pēc Hodorkovska teiktā, tiesas lēmums skar ne tikai un ne tik daudz viņu un Platonu Ļebedevu, cik Krievijas iedzīvotāju cerības, ka tiesa spēj aizstāvēt viņu tiesības kopumā. "Jautāsim sev, ko šodien domā uzņēmējs, augstas klases ražošanas organizētājs, vienkārši izglītots cilvēks, skatoties uz mūsu prāvu un jūtot, ka rezultāts ir jau iepriekš noteikts? Sadursmē ar sistēmu cilvēkam vispār nav nekādu tiesību, pat tiesa neaizsargā tiesības," sacīja Hodorkovskis.

Viņaprāt, "tie, kuri sāka šo lietu, uzskatīja mūs par darba lopiem". "Pagāja gadi, un kurš tagad ir darba lops? Kurš izdevīguma dēļ meloja, spīdzināja un gūstīja ķīlniekus? Mūsu lietas nozīme iziet ārpus mūsu likteņu ietvariem," sacīja bijušais "Jukos" vadītājs.

Šajā sakarā viņš aicināja padomāt, "vai ir vērts brīnīties, ka domājoši cilvēki Krievijā necenšas pašapliecināties". "Kurš modernizēs ekonomiku? Prokurori? Ūdeņraža bumbu izgatavot varēja, bet televizoru, konkurētspējīgu mašīnu, mūsdienīgu mobilo telefonu - nevar. Toties viņi ir iemācījušies skaisti demonstrēt svešas izstrādnes. Kas notika ar prezidenta iniciatīvām rūpniecības jomā? Tās ir apbedītas," sacīja Hodorkovskis.

Pēc viņa teiktā, "mums vajadzīgs nevis viens, bet gan tūkstoši Saharovu, kurus aizsargā likumi un neatkarīgas tiesas". "Mēs, Krievijas pilsoņi, valsts patrioti, varam to izmainīt, un mums tas ir jādara," piebilda Hodorkovskis.