Sieviete jau desmit gadus rīko badastreiku
Cilvēktiesību aktīviste Indijas ziemeļaustrumos Iroma Čanu Šarmila, saukta arī par "Manipuras dzelzs lēdiju", jau desmit gadus rīko badastreiku. Viņa negrasās apstāties un turpinās protestēt, neko neēdot, trešdien ziņo viņas atbalstītāji.
Šarmila sāka savu gavēni 2000.gada 2.novembrī pēc tam, kad redzēja, kā drošības spēki nogalina desmit cilvēkus autobusa pieturā netālu no viņas mājām nomaļajā Manipuras štatā.
Neilgi pēc sava protesta sākšanas viņa tika apcietināta par pašnāvības mēģinājumu un ievietota cietuma slimnīcā. Kopš tā laika viņai trīs reizes dienā piespiedu kārtā caur nāsi ievada uzturvielas un vitamīnus.
Šarmila bieži tiek atbrīvota ar vietējās tiesas lēmumu, taču, kā viņa tiek brīvībā, tā uzreiz atkal uzsāk badastreiku un atkal tiek apcietināta.
Viņa cīnās par Bruņoto spēku īpašo pilnvaru likuma atcelšanu, kas atļauj drošības spēkiem šaut un apcietināt jebkuru bez iemesla šajā nabadzīgajā un ļoti militarizētajā Indijas štatā.
"Viņa izlēma turpināt savu badošanos līdz nāvei vai arī, kamēr valdība atcels drakoniskos tiesību aktus," pēc aktīvistes apciemošanas norādīja vietējās cilvēktiesību grupas "Human Rights Alert" dalībnieks Bablo Loitongbams. "Viņa savus nodomus ir izteikusi skaidri ar savu desmit gadus ilgo badastreiku."
Likums ir vietējo cilvēktiesību aizstāvju grupu un starptautisku organizāciju, piemēram, "Amnesty International", mērķis, kuri apgalvo, ka tas ir tikai attaisnojums daudzām slepkavībām bez tiesas sprieduma.
"Amnesty International" ir skaļi protestējusi pret likumu un uzskata, ka tas ir cilvēktiesību pārkāpums un kauna traips Indijas demokrātijai.
Dažas tiesību aizsardzības grupas otrdien sarīkoja sēdstreikus Manipuras galvaspilsētā Imphālā, lai parādītu savu solidaritāti ar Šarmilu. "Viņa ir Manipuras miera un drošības spēku izdarīto tiesību pārkāpumu krustnesis," izteicās sieviešu tiesību aktīviste Anita Devi.
Manipura ir mājas 2,4 miljoniem cilvēku un apmēram 19 separātistu grupām, kuru vēlmes ir plašas - sākot no autonomijas un beidzot ar neatkarību. Pēdējās divās desmitgadēs štatā nogalināti 10 000 cilvēku.
Bruņoto spēku īpašo pilnvaru likums ir ļoti nepopulārs arī Kašmirā, kur augstākā līmeņa politiķi cīnās, lai tas tiktu anulēts. Tas bija viens no faktoriem, kādēļ vasarā šajā musulmaņu reģionā izcēlās masu ielu protesti, kuros dzīvību zaudēja vairāk nekā 100 cilvēku.
Kasjauns.lv/LETA/Foto:LETA/AFP
