Nicas slaktiņā ievainoti 2 igauņi; lietuvietis Ķēstutis stāsta, kā abi ar sievu izglābušies

Teroraktu Francijas kūrortpilsētā Nicā ceturtdienas vakarā, kad cilvēku pūlī iebrauca kravas automašīna, nogalinot vismaz 84 cilvēkus un daudzus ievainojot, līdz tās vadītāju nošāva policija, piedzīvojuši arī Baltijas valstu pilsoņi. Divi igauņi ir cietuši, bet vairākiem lietuviešiem terorista vadītā automašīna aiztraucās garām tikai pārdesmit centimetru attālumā.

Teroraktā cietuši vismaz divi Igaunijas pilsoņu

Igaunijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka teoraktā Nicā cietuši divi Igaunijas pilsoņi, bet tuvāka informācija par viņu stāvokli pagaidām netiek sniegta. Vienīgi skaidrs ir tas, ka viņi izdzīvojuši.

Igaunijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Belova pastāstīja: „Ārlietu ministrijai ir paziņots par diviem teroraktā Nicā ievainotajiem Igaunijas pilsoņiem. Tāpat ir ziņots par Nicā esošajiem igauņiem, ar kuriem radiniekiem nav izdevies sazināties. Igaunijas vēstniecība Francijā precizē informāciju”. Te jāpiebilst, ka piektdien rīta pusē ministrija ziņoja, ka tai nav ziņu par teroraktā cietušajiem Igaunijas valstspiederīgiem.

Lietuvietis par mata tiesu izglābjas no nāves

Lietuvietis Ķēstutis Bacevičs savām acīm redzējis šausmīgo teroraktu Nicā, raksta Lietuvas portāls delfi.lt. Viņš ar sievu Robertu jau 20 gadus dzīvo Nicā un par pārdzīvoto raksta savā „Facebook” profilā: „Kravas mašīna mums garām aiztraucās praktiski pusmetra attālumā. Tas nozīmē – ilgi dzīvosim”.

Liktenīgajā ceturtdienas vakarā Ķēstutis ar sievu bija devies vērot svētku uguņošanu. „Mēs ar Robertu pasēdējām lapenē, paēdām popokornu un pa ielas braucamo daļu, kas bija slēgta satiksmei, gājām pilsētas centra virzienā. Kļuva vēsi un mēs devāmies autobusa pieturas virzienā, lai uzvilktu vējjakas. Tajā brīdī parādījās kaut kas balts un mums līdzās vārda tiešā nozīmē sāka krist cilvēki. Atskatījos atpakaļ un ieraudzīju kravas mašīnu.

Neilgi pirms tam garām brauca atkritumu savācējmašīnas un no sākuma domāju, ka tā ir viena no tām. Taču drīz vien sapratu, ka tas ir terorakts. Mēs, tur esošie cilvēki, saspiedāmies kopā un gaidījām vēl ko – šāvienus, sprādzienus. Tad skrējām uz pludmali, apsēdāmies uz kāpnēm un domājām, ko darīt tālāk. Šāvienus nedzirdēju.

Kad mēs bijām autobusu pieturā, es ar muguru stāvēju pret kravas automašīnu. Kad apgriezos redzēju, ka automašīna ļoti lielā ātrumā burtiski palēkdamās brauca pāri cilvēkiem.

Viss tas man ir acu priekšā! Visi tie šausmīgie attēli ir no vietām, kur mēs bijām. Mēs mēģinājām neskatīties uz līķiem, skrējām prom, atpakaļ neatskatīdamies”.

Uz mājām Ķēstutis ar sievu aizgāja kājām. Viņi visu laiku baidījās, ka terorakts nav beidzies un sekos turpinājums. Cilvēki visapkārt skrēja,  raudāja, prasīja viens otram, kas notiek...