Hakeri bloķē Zviedrijas prokuratūras mājaslapu

Atsaucoties uz datu drošības uzņēmuma "Panda Labs" speciālistu, portāls raksta, ka prokuratūras mājaslapai vienlaikus nemitīgi pieslēgties prasījuši ap 500 datori, kurus, visticamāk, vadījusi "Wikileaks" simpatizējoša hakeru grupa "Anonymous".

Kā ziņots, Asanžs aizturēts, lai izskatītu Zviedrijas prokuratūras prasību "Wikileaks" dibinātāju izdot Zviedrijai, kur viņš apsūdzēts par seksuālu uzmākšanos divām sievietēm. Zviedru prokuratūra vairākkārt deklarējusi, ka apsūdzībai pret 39 gadus veco Austrālijas pilsoni nav saistīta ar viņa politisko darbību, publicējot slepenu ASV diplomātisko korespondenci. Britu tiesa noraidījusi Asanža lūgumu viņu atbrīvot no aresta pret drošības naudu.

Savukārt, kā izskanējis preses un interneta komentāros, ir aizdomas, ka Asanža izdošana Zviedrijai, kā ieganstu minot incidentu ar zviedru sievietēm, ir centiens pakļaut "Wikileaks" vadītāju izdošanai ASV, kur viņu censtos apsūdzēt ļoti smagos noziegumos, tostarp spiegošanā un teroristu atbalstīšanā.

Informācijas tehnoloģiju portālā "TechCrunch" arī izskanējusi versija, ka apsūdzības par uzmākšanos ir veiktas greizsirdības dēļ, jo Asandžam bijušas attiecības ar divām sievietēm, kas abas nodomājušas viņam atriebties. Apsūdzība, ar apzīmējumu "uzmākšanās" vai pat "izvarošana", faktiski balstās uz sieviešu sūdzībām, ka abpusēji brīvprātīgu dzimumsakaru laikā Asanžs nav lietojis prezervatīvu un pēc tam atteicies veikt seksuāli transmisīvu slimību pārbaudi, raksta "TechCrunch".

Portāls raksta, ka abas sievietes bijušas saistītas ar organizācijām Zviedrijā, kas aicinājušas Asanžu uzstāties. Viena no sievietēm piedāvājusi Asanžam naktsmājas, ar otru viņš iepazinies kopēju pusdienu laikā, pēc kurām radušās simpātijas.

Kā ziņo "dn.se", Zviedrijas prokuratūra vakar vakarā pēc vairāku stundu savas mājaslapas bloķēšanas atslēgusi lapu no interneta un kopā ar datu drošības speciālistiem cenšas novirzīt un apturēt datu plūsmu no uzbrucējiem. Portāls arī raksta, ka prokuratūras vietne atradusies serverī, kuru izmantojušas vairākas iestādes un uzņēmumi, kas arī cietuši no hakeru darbības.

LETA