ASV un Vācija veido slepenu spiegošanas satelītu tīklu

Projekts "HiROS" paredz uzstādīt nenoteiktu skaitu augstas izšķirtspējas satelītu, kas spēj noteikt jebkuru objektu uz planētas, ja tā izmēri sasniedz 50 centimetrus, vēsta norvēģu laikraksts "Aftenposten".

"Aftenposten" atsaucas uz "WikiLeaks" nopludinātajām diplomātiskajām telegrammām, ko izsūtījusi ASV vēstniecība Berlīnē.

Saskaņā ar dokumentos teikto, jaunie satelīti spēs uzņemt infrasarkanos attēlus naktī un, salīdzinot ar esošajiem satelītiem, daudz ātrāk pārraidīt tos atpakaļ uz zemi.

Programmas strīdīgā rakstura dēļ ASV un Vācijas amatpersonas nolēmušas to prezentēt kā civilu ar vides jautājumiem saistītu projektu, ko vada komerciālas organizācijas.

Bet patiesībā projekts norit pilnīgā Vācijas izlūkdienesta BND un Vācijas Kosmosa centra (DLR) pakļautībā, ziņo "Aftenposten".

Laikraksta rīcībā nonākušās diplomātiskās telegrammas datētas ar laika posmu no 2009.gada februāra līdz 2010.gada februārim.

Dokumenti liecina, ka atsevišķas valstis, "īpaši Francija", centušās projektu apturēt visiem iespējamajiem līdzekļiem.

Tomēr izskatās, ka Parīzes opozīciju Vācijas amatpersonas nav ņēmušas vērā, sakot, ka viņiem reiz apnikušas Francijas uzvaras manevrēšanas ceļā.

"Pilnīgi nekāda sadarbība netiek plānota ar Franciju vai kādu citu ES (Eiropas Savienības) valsti, kad runa ir par "HiROS" projektu," DLR izpilddirektora Andreasa Ekarta teikto citē "Aftenposten".

Kā vēsta laikraksts, jauno satelītu kopējās izmaksas sasniegtu 205 miljonus eiro (144 miljonus latu), un plānots, ka tie sāks darboties laikā starp 2012. un 2013.gadu.

Oficiāli Francija un Vācija jau ir iesaistītas kopējā izlūkošanas un novērošanas satelītu sistēmā "Multinational Space-based Imaging System" (MUSIS), kura aptver arī Beļģiju, Spāniju, Grieķiju un Itāliju.

ASV vēstniecība Oslo no komentāriem AFP atteicās gan attiecībā uz šo jautājumu, gan jebkāda cita veida informāciju, kas iegūta no "WikiLeaks" nopludinātajiem dokumentiem.

Komentārus nesniedza arī Vācijas vēstniecība Oslo.

Sadarbībā ar laikrakstiem "El Pais", "The Guardian", "The New York Times"," Le Monde" un "Der Spiegel" līdz šim "WikiLeaks" publiskojusi aptuveni 2000 no tās rīcībā esošajiem dokumentiem.

Arī "Aftenposten" pagājušajā mēnesī paziņoja, ka laikraksta rīcībā nonākuši visi slepenie dokumenti, un turpmāk arī "Aftenposten" publicēs uz šiem dokumentiem balstītus rakstus neatkarīgi no "WikiLeaks" publikācijām.