"WikiLeaks" ik nedēļu zaudē 600 000 franku
Kopš tīmekļa vietne "WikiLeaks" novembra beigās atklātībai sāka nodot ASV diplomātiskās sarakstes telegrammas, tā ik nedēļu zaudējusi vairāk nekā 600 000 Šveices franku (336 tūkstošus latu), pirmdien publicētajā intervijā atklāj organizācijas dibinātājs un vadītājs Džūljens Asanžs.
Jautāts par spiedienu, kas pret viņu vērsts kopš slepeno ASV Valsts departamenta dokumentu publiskošanas, Asanžs Šveices laikrakstiem "Tribune de Geneve" un "24 Heures" atbild, ka "spiediens vairojis manu apņēmību. Taču, no finansiālā viedokļa raugoties, tas ir pavisam cits jautājums".
"Kopš diplomātiskās sarakstes telegrammu publicēšanas sākuma mēs ik nedēļu esam zaudējuši vairāk nekā 600 000 franku. Lai turpinātu savu darbu, mums būs jāatrod veidi, kā šo naudu atgūt," skaidro Asanžs.
Lai gan viņš sīkāk nepaskaidroja, kāpēc "WikiLeaks" zaudē naudu, iespējams, tas saistīts ar faktu, ka pēdējo nedēļu laikā ar organizāciju sadarbību pārtraukušas vairākas bankas un maksājumu sistēmas.
Lai iegūtu naudu savai aizstāvībai un organizācijas darbības nodrošināšanai, Asanžs parakstījis vairāk nekā miljardu mārciņu (835 000 latu) vērtu līgumu par autobiogrāfijas rakstīšanu.
Taču, kā Asanžs atzīst intervijā Šveices medijiem, šo summu viņš vēl nav saņēmis.
"Pretēji tam, kas ir izskanējis, es neesmu saņēmis 1,1 miljonu mārciņu par autobiogrāfijas rakstīšanu. Es 1,1 miljonu mārciņu saņemšu pēc dažiem gadiem, ja mana grāmata gūs panākumus," skaidro Asanžs.
Tāpat viņš noliedz informāciju, ka būtu Šveicē pieprasījis patvērumu. Viņš stāsta, ka joprojām nav izlēmis, kura valsts "būtu piemērotākā attiecībā uz drošības garantēšanu man un manai komandai".
"Šveice joprojām ir viena no iespējām," sacīja Asanžs, piebilstot, ka netiek izslēgta arī Austrālija.
Kā jau ziņots, 39 gadus vecais austrālietis šobrīd atrodas mājas arestā Lielbritānijā un cīnās pret izdošanu Zviedrijai, kur viņam izvirzītas apsūdzības dzimumnoziegumos. Tiesas sēde, kurā tiks skatīta apsūdzētā izdošana Zviedrijai, gaidāma otrdien Londonā.
Medijos izskanējusī informācija liecina, ka apsūdzības pret Asanžu gatavo arī Savienotās Valstis uz aizdomu pamata, ka viņš iedrošinājis bijušo ASV armijas izlūkdienesta analītiķi Bredliju Meningu iegūt slepenus militāros un Valsts departamenta dokumentus no valdības datorsistēmām un nodot tos "WikiLeaks".
