Ļoti ienesīgu kiberkrāpšanas biznesu var nodibināt par aptuveni 6000 dolāriem
Ļoti ienesīgu ''krāpšanas biznesu'' internetā var nodibināt, ieguldot aptuveni 6000 ASV dolārus (3120 latus) profesionāli izstrādātā ļaundabīgā programmatūrā, neatejot no internetam pieslēgta datora, seminārā medijiem stāstīja datu drošības kompānijas ''Kaspersky Lab'' globālās pētniecības un analīzes vadītājs Latīņamerikā Dmitrijs Bestuževs.
Rādot attēlus no internetā viegli sameklējamām ''melnās tirdzniecības'' vietnēm, Beluževs teica, ka ļoti veiksmīgas datoru zombēšanas sistēmas, kā ''Zeus'' vai ''konkurentu'' no kibernoziedzības aprindām "Spyeye'', var nopirkt par aptuveni 750 eiro (525 latiem). Tās vajadzīgas, lai radītu zombētu datoru robottīklu jeb ''botnetu".
Ja pats nevēlas ierīkot zombēšanas sistēmu, ir iespējams nopirkt zombēšanas pakalpojumu, maksājot noteiktu cenu, atkarībā no valsts, kur vēlas pulcēt robottīkla ''upurus''. ASV par 1000 datoru iekļaušanu robottīklā, datoru patiesiem samniekiem to nemanot, maksā 150 ASV dolārus (ap 75 latus).
Tā kā spēcīgam robottīklam vajadzīgi desmitiem tūkstoši datoru, tā veidošana ''pēc pasūtījuma'' var izmaksāt vairākus tūkstošus ASV dolāru, taču arī šādu ieguldījumu var strauji atgūt, stāstīja Bestuževs.
Vēl par aptuveni 480 eiro (336 latiem) var abonēt ''mākoņpakalpojumu", kas ļauj testēt ļaundabīgās programmatūras izturību pret visām plašāk lietotajām datu drošības un antivīrusu sistēmām, arī jaunākiem ''Kaspersky Lab'' risinājumiem, prezentācijā teica speciālists.
Lai radītu drošu vietu robottīklu tā sauktajam komandcentram, ir iespējams nomāt ''neaizskaramus'' jeb ''ložu necauršaujamus'' serverus par aptuveni 3600 ASV dolāriem gadā, skaidroja speciālists. Arī šāda iznomāšana, solot pilnīgu drošību jebkādam saturam (ar ko var saprast, ka pat bērnu pornogrāfijai un klajai krāpšanai ''piemiegs aci''), ir nelegāls vai apšaubamas likumības pasākums, teica speciālists. Tas arī izskaidro tā samērā augsto cenu, jo parasti serveru nomu jeb ''hosting'' piedāvā (bez īpaši augstas drošības) par dažiem dolāriem mēnesī.
Bestuževs arī rādīja interneta krāpniecības ''ienesīguma aprēķinātāju'', kurā, ievadot informāciju par upura uzkrājumiem caur internetu pieejamās bankās, tā rīcībā esošo e-pasta adrešu skaitu, darbību sociālos tīklos u.tml., var izrēķināt ieguvumu, pret upuri veicot krāpnieciskas darbības. Pieņemot, ka cilvēks bankā tur 5000 ASV dolāru (ap 2600 latu), aprēķināšanas rīks lēš, ka ar dažādiem krāpšanās paņēmieniem no šāda upura varētu iegūt vismaz 1500 ASV dolāru (ap 780 latu).
''Investīciju - 6000 ASV dolārus - atgūst, sākot no ceturtā upura," Bestuževs teica. Vēl ienesīgāks kriminālais bizness esot ļaundabīgas programmatūras izstrāde un izplatīšana. "Kaspersky Lab" speciālists stāstīja, ka reiz esot kontaktējies ar vienu no ''Spyeye'' ļaundabīgās programmatūras autoriem, kurš darbojas Krievijā.
''Viņš teica, ka pelnot 50 000 ASV dolāru (26 000 latu) mēnesī no robottīklu veidošanas un vadīšanas sistēmu pārdošanas, un man vaicāja, kurš man citur pasaulē, kur nu vēl Krievijā, maksās tādu naudu par programmatūras izstrādi?" Bestuževs stāstīja. Vairums ļaundabīgās programmatūras izstrādātāju esot no Krievijas un citām bijušajām komunistiskām valstīm, viņš teica.
Kā kuriozu Bestuževs minēja vēstījumus – parasti rupjības - ''Kaspersky Lab'' un citām datu drošības firmām, kas atrodami ļaundabīgas programmatūras dažādu versiju pirmkodā. Tie ierakstīti, zinot, ka vismaz ''Kaspersky Lab'' speciālisti agrāk vai vēlāk ''izķidās" kādu no šīm programmām burtiski rindu pa rindiņai.
Neformālā sarunā kāds cits ''Kaspersky Lab" speciālists sacīja, ka peļņa no ļaundabīgās programmatūras biznesa esot tik liela, ka parastie naudas atmazgāšanas kanāli un paņēmieni ar to netiekot galā. Psiholoģiski interesants brīdis arī esot tas, ka cilvēki, kas piedalās kibernoziegumos, tos neuztver kā citiem pāri darīšanu, jo personīgi nekad nelieto spēku, draudus vai ieročus. Viss notiek darba vidē, kas ir ļoti līdzīga parastam programmēšanas uzņēmumam, kas, piemēram, uztur un atjauno biznesa vadības vai grāmatvedības programmatūru.
Tomēr Bestuževs brīdināja, ka virtuālā kibernoziedzības pasaule arvien vairāk saplūst ar īsto noziedzību. Viņš rādīja attēlus no interneta melnā tirgus veikaliem, kur par vairākiem simtiem eiro piedāvā dažādu valstu pases un auto vadītāja tiesības.
"Kā tās ražo? Protams, ar zagtām digitālām fotogrāfijām, kuras parasti datoru lietotāji glabā savos datoros. Tā var veikt noziegumu, bet atstāt viltus dokumentus, kur ir kādas nevainīgas personas foto un dati,'' teica kibernoziedzības pētnieks.
Bestuževs un citi speciālisti uzstājās "Kaspersky Lab" mediju seminārā, kas tiek rīkots pēc kompānijas aptuveni 90 datu drošības speciālistu kārtējās sanāksmes uzņēmuma galvenajā birojā Maskavā nedēļas pirmajā pusē.
Kā sarunā ar biznesa portālu "Nozare.lv" teica uzņēmuma vadītājs un viens no dibinātājiem Jevgēņijs Kasperskis, "mēs esam globāla Krievijas kompānija, kas balstās uz intelektu un zināšanām, nevis uz enerģētiku vai izejvielām". 1997.gadā dibinātajam uzņēmumam ir filiāles un produktu, datu drošības risinājumu izplatīšanas tīkli vairākās valstīs un pasaules reģionos. Pērn ''Kaspersky Lab'' arī atvēra oficiālu pārstāvniecību Latvijā.
Mediju seminārā piedalās ap 40 žurnālisti no ASV, Brazīlijas, Dienvidāfrikas, Dubajas, Filipīnu salām un vairākām Eiropas valstīm.
''Kaspersky Lab'' seminārs notiek no 10.februāra līdz 13.februārim Maskavā.
LETA
