Šveiciešus tā nokaitina vegāne Nensija, ka viņai nedod valsts pilsonību
Kāda Nīderlandē dzimusi Šveices iedzīvotāja samaksājusi par savām kaitinošajām izdarībām - viņas īstenotās kampaņas pret dažādām tradīcijām tā apnika vietējiem, ka Nensijai atteikta valsts pilsonība. Turklāt jau otro reizi.
Šveices mediji vēstī, ka 42 gadus vecā vegāne Nensija Holtena dzimusi Nīderlandē, taču uzaugusi Šveicē, kur dzīvo jau kopš astoņu gadu vecuma. Nensija arīdzan perfekti runā šveiciešiem raksturīgajā vācu valodas izloksnē un audzina bērnus - Šveices pilsoņus - tomēr, iestājoties pret ikoniskajiem zvaniem, kurus vietējie govīm kar kaklā, viņa izdarījusi lāča pakalpojumu pati sev.
Nensija savu kampaņu pret zvaniem govju kaklos izvērsa Ārgavas kantonā. Viņa arī iebildusi pret sivēnu skriešanās sacīkstēm, burkšķējusi pārāk skaļo ciemata baznīcas zvanu dēļ un aktīvi mirdzējusi vietējos medijos, kur pēdējo gadu laikā regulāri sniegusi dažādas intervijas.
Nupat Holtena, neraugoties uz to, ka atbilst visām likumā noteiktajām prasībām, saņēmusi jau otro atteikumu pilsonības piešķiršanai, jo pret to iebilduši vietējie iedzīvotāji. Zīmīgi, ka Šveices iedzīvotājiem bieži ir teikšana pilsonības pieteikumu izskatīšanā. Holtenas gadījumā ļaudis nolēma izmantot savas tiesības teikt nē.
Šķiet, ka pārāk daudz draugu viņai tur nav
Vietējā politiķe Tanja Sutera medijiem skaidrojusi, ka Holtenai ir "liela mute", tāpēc iedzīvotāji nav vēlējušies sievietei "dāvināt" pilsonību. "Viņa kaitina mūs un neciena mūsu tradīcijas," sacīja Sutera.
Pati Holtena sarunā ar medijiem gan paudusi: "Šķiet, biju pārāk skaļa un nereti pārāk tieša. Cilvēki uzskata, ka es uzbrūku viņu tradīcijām, taču tā tas nebija domāts. Mani tā rīkoties motivēja dzīvnieku labturība."
Holtena piebilda - viņa būs sarūgtināta, ja netiks pie Šveices pases. "Šeit patiešām ir manas mājas. Es te uzaugu, un Šveicei esmu ļoti pieķērusies. Man šeit ir draugi un radi, es šeit esmu strādājusi un piedalījusies sabiedriskajā dzīvē. Biju vecāku komitejas pārstāve skolā," sacīja vilšanos piedzīvojusī aktīviste.
Savukārt paši iedzīvotāji, kuri lēma par atteikumu, skaidro, ka ne jau viņas iebildumi pret zvaniem un citām šveiciešu tradīcijām bija iemesls pilsonības atteikšanai. Ļaudīm neesot paticis, ka vegāne to dara tik publiski. Vietējās kopienas pārstāvis Ūrs Treijers skaidrojis, ka cilvēkiem ir skaidrs - naturalizācijas pieprasījuma iesniedzējiem var būt dažādi viedokļi, taču Holtena pārāk bieži savus uzskatus pauda medijos. Šī rīcība likusi ļaudīm prātot - kāpēc gan viņa vispār grib būt šveiciete?
"Ja kāds tik daudz gozējas prožektoru gaismās un dumpojas pret to, kas vietējā kopienā ir pieņemams, tas var radīt cilvēku vēlmi negribēt šo personu sev tuvumā," skaidro kareivīgās vegānes pretinieki.
Nensija turpinās "lāpīt pasauli"
Holtena, kura sevi dēvē par ārštata žurnālisti, autori, modeli un drāmas studenti, saka, ka neatteiksies no savas piekoptās "pasaules lāpīšanas", lai nogludinātu attiecības ar kaimiņiem. "Likums nosaka, ka vārda brīvībai nebūtu jāizraisa negatīvas sekas. Es joprojām veltu sevi tam, kas man šķiet svarīgs. Īpaši, dzīvniekiem. Viņu labsajūta man ir svarīga. Ja es to pārstāšu darīt, es vairs nebūšu patiesa un godīga. Es nepārtraukšu to darīt, tikai lai dabūtu Šveices pasi," viņa apņēmīgi saka.
Pēc vietējās kopienas iebildumu saņemšanas pieteikums nonācis Ārgavas kantona pārvaldē - tur gan joprojām var lemt par labu Holtenai.
"Trennuškas" un nepietiekama integrācija
Saskaņā ar Šveices likumiem, pilsonības pieteikumu iesniedzējiem jāprot runāt vietējā valodā, jāciena Šveices likumi un kārtība un dažreiz jābūt labi integrētam kopienā.
Interesanti, ka 2016.gadā kāda ģimene no Kosovas, kas jau ilgstoši dzīvoja Bāzeles lauku kantonā, saņēma vietējās kopienas atteikumu - daļējs iemesls bijis tas, ka ģimenes pārstāvji apkārt staigājuši sporta biksēs, savukārt kāds amerikānis, kurš Šveicē bija nodzīvojis jau 43 gadus, 2014.gadā saņēma pilsonības atteikumu, jo nebija veiksmīgi integrējies, proti, viņš nevarēja nosaukt sava kantona ezeru nosaukums un pilsētas lielāko darba devēju.
Kasjauns.lv/Foto: Vida Press, Facebook
