Berlīne gatavojas ikgadējiem 1.maija grautiņiem

Janvārī nedēļu no vietas Berlīnes Frīdrihshainas rajona ielas bija nosētas ar stikla šķembām, kurās atspoguļojās policijas patruļmašīnu zilās bākugunis. Protestus, kas izvērtās līdz šim nepieredzētā anarhistu organizētā vardarbībā, izsauca Līblinga ielā 14 iemitinājušās kopienas izlikšana, varasiestādēm likvidējot vienu no pēdējiem skvotiem Vācijas galvaspilsētā.

Līblinga ielas ēkas atbrīvošanai vien bija nepieciešams 2500 policistu. Kad kārtības sargiem pēc piecām stundām izdevās uzlauzt ar atkritumiem, dzeloņstieplēm un tērauda stieņiem aizbarikādētās durvis, viņus sagaidīja Pepijas Garzeķes cienīgas lamatas, piemēram, noslēpumaina instalācija, kas sastāvēja no piecām ar sarkanu šķidrumu pildītām un elektriskajai strāvai pieslēgtām vanniņām.

Atlikušie policisti visu diennakti bija aizņemti, pūloties nomierināt satrakotus pūļus, kas demolēja bankas, veikalus un autobusu pieturas ne tikai Frīdrihshainā, bet visā Berlīnē. Tiek lēsts, ka grautiņu rezultātā nodarīti miljonu eiro lieli zaudējumi.

"Šīs akcijas bija pareizas un labas," pēc grautiņiem vietnē "Indymedia" atzina kāds anonīms to dalībnieks.

Lai gan kreiso ekstrēmistu vardarbības pieaugumu Berlīnē, iespējams, daļēji var skaidrot ar īslaicīgu skurbumu, kuru rosina degošas automašīnas, tomēr protesti, kas bija saistīti ar Līblinga ielas 14.nama atbrīvošanu, liecina, ka kreisos radikāļus pārņēmis jauns mobilizēšanās gars, kas pārņēmis arī citus ārpus ierasti aizdomās turamajām aprindām.

Tuvojoties 1.maijam, arvien skaidrāk izskan jautājums: vai, salīdzinot ar šī gada iespējamiem grautiņiem, iepriekšējo divu gadu 1.maija "svinības" nešķitīs kā laiska atpūtas diena pludmalē, retoriski vaicā "Exberliner" žurnāliste Anne Lēna Meskene, kas demonstrāciju priekšvakarā intervējusi vienu no kreisajiem aktīvistiem.

"Biju šokēts, kad redzēju protestus pret Līblinga ielas 14.nama atbrīvošanu," atzīsts 29 gadus vecais puisis, kurš stādās priekšā kā Jonass Šīsers. Viņš tērpies beisbola cepurē, kam nags pagriezts uz mugurpusi, kā arī Kreicbergas beisbola komandas "36Boys" jakā.

Malkojot "caffe latte" vienā no turku kafejnīcām, Šīsers balsi nepazemina - viņam nav ko slēpt, vismaz ne šeit. Viņš ir savējais Berlīnes kreiso radikāļu aprindās un, kā pats apgalvo, aktīvi iesaistīts "revolucionāras" 1.maija demonstrācijas plānošanā, kas jau ierasti ap saulrietu Kreicbergā izvēršas ielu cīņās starp policiju un anarhistiem.

Šīseraprāt, un viņu varētu uzskatīt par zināma veida ekspertu, ar Līblinga ielu 14 saistītais vandalisms, šķiet, nepavisam nebija spontāns, bet gan plānots.

Taču uz jautājumu, kas par to varētu būt atbildīgs, viņš atbild: "Nav ne jausmas."

Pat tiem, kas atrodas radikāli kreisās pozīcijās, ir grūti identificēt pieaugošās agresivitātes avotu.

Pēdējo gadu laikā kreiso ekstrēmistu skaits pieaudzis tikai nedaudz, taču viņu pastrādāto vardarbīgo noziegumu, tostarp dedzināšanu, fizisku uzbrukumu un kārtības traucējumu, skaits audzis ievērojami. Pērn visā Vācijā reģistrēti 1115 šādi gadījumi, kas ir par 400 vairāk nekā gadu iepriekš. Taču Berlīnē ar kreisajiem radikāļiem saistīto noziegumu skaits pieaudzis četrkārt - no 54 2009.gadā līdz 215 pērn.

Šķiet, ka pastāv daudz potenciālas agresijas avotu, kas nav saistīti ar kādu konkrētu grupējumu. Pirms skvoteru izlikšanas internetā klejoja aicinājumi vardarbīgi vērsties pret policiju, rekomendējot izmantot lingas un munīciju, kas nodarītu iespējami lielāku kaitējumu. Bija pat mudinājumi izmantot lāzera rādāmkokus helikopteru novirzīšanai no kursa.

Policija gan oficiāli noliedz, ka tā gatavoties šāda veida incidentiem arī 1.maija demonstrāciju laikā.

Tikmēr arī kreiso radikāļu aprindas pašas aktīvi diskutē par vardarbību, lai gan 1.maija demonstrāciju organizatori ir vienisprātis, ka zināmā formā tās klātbūtne esot nepieciešama.

"Kapitālistisko sistēmu nav iespējams pievārēt ar līdzekļiem, kurus piedāvā līdzdalības demokrātija," atzīst Šīsers, piebilstot, ka tā vienmēr ir bijis. "Padomā par karaļa galvu, kurai bija jānoripo, lai Franču revolūcija būtu veiksmīga."

Kā alternatīvu metožu un to veltīguma piemēru viņš piesauc referendumu, kas nespēja apturēt krastmalas attīstības projektu "Mediaspree". Bez tam, kā apgalvo kreisie ekstrēmisti, vardarbību izraisa pati sistēma - sociālekonomiski, negarantējot drošības tīklu pret nabadzību, un fiziski, policistiem vēršoties pret demonstrantiem.

Sekojot šai loģikai, dažas no 1.maija demonstrācijām ir vardarbīgākas nekā citas, pateicoties sociālo problēmu eskalācijai. 2009.gadā, finanšu krīzes apogejā, nekārtību laikā ievainojumus guva 479 policisti, taču 2010.gadā viņu skaits kritās līdz 95. Un protams, ja jūs pavaicāsiet Šīseram, policisti paši ir vainīgi.

"Viņu stratēģija kļuvusi daudz agresīvāka," apgalvo Šīsers, atceroties 1.maiju pirms desmit gadiem, kad policija stāvējuši vienā ielas pusē, bet protestētāji - otrā.

Situācija tad bija aprēķināma - ūdensmetējs gan ir skarbs, taču paredzams, skaidro Šīsers. Tagad policisti darbojas nelielās vienībās, kas tieši iespiežas pūlī. Viņi valkā bruņas un ir ļoti mobili.

Šīsers stāsta, kā kreisie ekstrēmisti, sākot ar tā dēvētajiem antifašistiem jeb "Antifa" un beidzot ar arābu apvienībām, cenšas piepildīt 1.maija demonstrācijas ar saturu, pievēršoties problēmām, kuras bijušas svarīgas pagājušā gada laikā.

Šī gada demonstrācijas tēmas būšot imigranti Vidusjūras reģionā, bijušā Bundesbankas valdes locekļa Tīlo Zaracina ietekme uz debatēm par imigrāciju, džentrifikācija un dramatiskais dzīvokļu īres cenu kāpums, kā arī diskusijas par kodolenerģētiku, pa ko gan, šķiet, kreiso un kancleres Angelas Merkeles viedokļi pēc katastrofas Japānas Fukušimas atomelektrostacijā vairs īpaši neatšķiras.

Šīsers norāda, ka to garāmgājēju iesaistīšanās, kas nejauši sadūrušies ar demonstrantiem, ir ne tikai vēlama, bet kļuvusi par 1.maija tradicionālu sastāvdaļu. Kā piemēru viņš piesauc 1987.gadu, kad lielu gabalu kolonnai līdzi devušies Svētās Elizabetes draudzes veco ļaužu pansionāta iemītnieki. Citkārt demonstrācijai pievienojušies Kreicbergas turku kopienas pārstāvji, kuri protestējuši pret saviem dzīves apstākļiem.

Šīsers un viņas līdzbiedri vēlas, lai viņu rīkotajos pasākumos iesaistītos "īsti" cilvēki, kas paustu savu sašutumu par sociālajām problēmām, nevis ļaudis, kam vienkārši patīk vardarbība.

Vienlaikus Šīsres atzīst, ka 1.maijā Kreicbergā policija ielās ir nepieciešama.

"Maifests pārvērties par Berlīnes Oktoberfestu, kas mudž no mačo, kuri ir rasisti, rupji pret sievietēm vai vienkārši ir tādi, kam nepatīkami atrasties līdzās," saka Šīsers.

Ja jums būtu gadījies Kreicbergā pabūt pagājušajā gada 1.maijā, tad jūs redzētu, ka Gerlicas parka pakalni, bija pārvērtušies tribīnēs laiskiem atpūtniekiem, kas ar portatīvajām kamerām un alus pudelēm rokās vēroja "revolūcijas:" izrādi. Galu galā ir grūti pateikt, vai 1.maijs Kreicbergā ir politiskas notikums vai arī sporta spēlēm pielīdzināms šovs, raksta Meskene.

Izklaides kāri pusaudži no visas Vācijas 1.maijā plūst uz Kreicbergu, acīmredzot alkstot pēc neliela "jandāliņa" un krietnas iedzeršanas.

Uz jautājumu, kā organizatori plāno tikt galā ar "dumpiniekiem-tūristiem", Šīrers atbild: "Tā ir iespēja, kad varam celt apziņu ārpus mūsu parastajām ietekmes grupām."

Viņš ir pārliecināts, ka kreiso radikāļu demonstrācijām, kuru dalībnieku skaits pārsniedzis 10 000, pēdējos gados bijusi lielāka ietekme nekā tradicionālajiem arodbiedrību organizētajiem 1.maija gājieniem.

Taču viņam jāatzīst, ka "līdz šim aiz mūsu ideāliem pārējā gada laikā nav stāvējusi plaša sociāla kustība".

Tomēr Šīsers ir pārliecināts, ka kreiso ekstrēmistu diena vēl nāks.

"Sociālajām problēmām pieaugot, revolucionārais 1.maijs kļūs arvien vairāk un vairāk politisks, un arvien mazākā mērā būs diena, kad vidusskolēniem rīkot ballīti ar video uzņemšanu," sarunas noslēgumā izsakās Šīsers.

Tikmēr vairojas pazīmes, kas liecina, ka Līblinga ielas 14.nama grautiņi varētu būt tikai prelūdija šī gada 1.maija notikumiem.

Nesen Kreicbergā tika izplatītas skrejlapas, kas vēstīja: "1.maijs - naida diena. Mēs atkārtosim Ziemeļāfriku!"